Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'prauti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'prauti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

prauties

praũstiês, -šuôs, -suôs, dicker, grösser, kräftiger werden (von Tieren) Līn.

Avots: ME III, 379


sprauties

spraûtiês, spraûjuôs, sprâvuôs, emporkommen, empordringen U.: asni spraujas Jürg., Arrasch. skaties, kâ jau kartupeļi spraujas ārā Kronw. n. U. galiņš spraujas laukā iz zemes Vēr. II, 406. lapiņas . . . starp dīgļlapiņām spraujas 933. Nebst ahd. spriu "Spreu" und cymr. ffreuo "effluere, profluere" zur Wurzel von spraûst, s. Persson Beitr. 789 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 670, sowie Petersson Zwei sprachl. Aufs. 12.

Avots: ME III, 1014

Šķirkļa skaidrojumā (4)

apraut

apraût, tr.,

1) in grossem Umfange abreissen:
viņš aprāvis dārzā visas puķes;

2) schnell anziehen:
ātri aprāva drēbes LP. VI, 1004;

3) umwerfen, zu Boden werfen:
meitu gar zemi;

4) wie apraukt, enger machen, die Maschen abnehmen:
adīklim acis, zeķei purnu apraut; pastalas apr., dem Bastschuhe die Spitze zusammenziehen; kaudzi apr., den Korn- od. Heuhaufen zuspitzen;

5) vējš aprauj ģīmi, das Gesicht beschlägt, bedeckt sich im Winde mit Sommerflecken, wird braun, rauh;
vēja aprautie vaigi, ruokas;

6) den natürlichen Gang der Entwickelumg hemmen, den Fortgang einer Handlung hemmen:
aukstums (karstums, lietus) aprāvis labību PS. saule aprauj ābuolus. maizi krāsnī aprauj uguns, uzdedzinādama me̦lnu garuozu Siuxt; apr. valuodu, die Rede plötzlich abbrechen A. XX, 858; stāstījumu Vēr. II, 1404. viņš apraun runu, un abi sēž klusi MWM. IV, 929; so auch ohne ein Obj.: tad... Mārtiņš aprauj A. Upītis. Refl. -tiês,

1) sich schnell Kleider anziehen:
apraujies un steidzies pie darba;

2) einander umwerfen:
pluosīdamies viņi aprāvās cits citu gar zemi;

3) fester, trockener werden:
ceļš, zeme drīz aprausies. dubļi aprāvušies JKaln.;

4) vom Stocken, Aufhören der Entwickelung einer Handlung, stocken, nicht gedeihen:
labība aprāvusies PS. "nuoslauki de̦gunu!"viņš gribēja sacīt, bet aprāvās Pasaul. lāp, 74; varbūt, tie prieki aprausies Vēr. I. 143. asi aprāvās muzikas skaņas Vēr. II, 569. trumulis kā sabijies apraujas un sāk klusi sīkt Vēr. II, 523. grāmatu izduošana pilnīgi aprāvās Konv. 2 1090. jauneklis palika kā aprāvies stāvuot Vēr. II, 1193. aprauties nuo, aus Scheu, Ehrfurcht vor jem. ein grobes Wort oder eine böse Handlung unterlassen, aufhören: nuo mācītāja taču vairāk aprausies, kā nuo cita kāda, vor dem Pastor wird er doch mehr sich scheuen Unfug zu treiben, als vor irgend einem anderen Alm. nu Salmiņam arī aprausies tie lēcieni Alm. vīri arī tūliņ aprāvās nuo savas triekšanas Alm.;

5) verharschen, sich mit einer Haut überziehen
U.

Kļūdu labojums:
dem Bastschuhe = den Pasteln

Avots: ME I, 114


spraunis

I spraunis (?), der Gipfel, Wipfel, die Spitze Wid.; die Turmspitze. Wenn zuverlässig und nicht entlehnt, zu sprauties?

Avots: ME III, 1012


spraust

spraûst (li. spráusti "zwischen klemmen" KZ. LII, 273) Wolm. u. a., spràust 2 Kr., -žu, -du, tr., intr., stecken; zwischenein stecken, einstecken U.: spraust adatu drēbē, matuos. (fig.) ierēdnis, kas par savu mūža mērķi spraudis (hat sich zum Ziel gesetzt) krāt naudu Vēr. I, 1230. Refl. -tiês,

1) für sich stecken;
fig., für sich festsetzen (ein Ziel): par savu uzde̦vumu spraudies izpētīt mūsu tautas se̦natni Janš. Bandavā I, 142;

2) sich dazwischen stecken; sich drängen, hineindrängen, sich (durch)zwängen:
tīšām jums . . . ceļā nespraužuos Seibolt Sk. 24. visi... spiedās un spraudās ap pulksteni Janš. Tie, kas uz ūdens 21. pienāk pilna istaba, bet vēl spraužas vienādi vien iekšā Pas. IV, 89. pusteciņus... Mē̦tra spraudās pa dārza celiņiem A. XX, 615. sprausties pruojām, sich auf und davon machen U.;

3) zu kämpfen haben, sich durchschlagen
U.: ar tukšību jāspraužas U., es ist mit Mangel zu kämpfen. - Subst. spraûšana, das Stecken; spraûšanâs, das Drängen (intr.): vācu spraušanās uz austrumiem Klaust. 15; spraûdums, das einmalige, vollendete Stecken; das Gesteckte; spraûdẽjs, wer steckt: eglītes spraudēju ... izzuobuoja BW. III, 1, 10. Nebst spraude, sprauslis II, sprūda, sprūdît, sprūds, sprûst u. a. zu li. spriaustls "Sperrute der Leinweber", ae. spréot "Stange", norw. spraut "Stellholz in der Falle", ahd. spriuzen "spreizen, stützen", afries. sprūta "spriessen", an. sproti "junger Schössling am Baum" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 671, Fick Wrtb. III4, 517 f., Persson Beitr. 874 f., Brugmann IF. I, 177, Trautmann Wrtb. 277; vgl. auch le. sprauties.

Avots: ME III, 1013