Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'puôlis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'puôlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
polis
I pùolis Serbigal, puôlis 2 Neu-Salis, Ruj., pùolis 2 Kl., Nerft, Preili, puõlis Līn., Tr., Iw., AP., f. puoliẽte, puolene, puolietene U.,
1) pùolis Wolm., C., PS., Arrasch, puôlis 2 Behnen, Widdrisch, puõlis Nigr., N.-Bartau, Kandau, Selg., Lautb., Dond., Doblen, Ekau, Salis, Zögenhof, Jürg., der Pole,
f. die Polin. puoļu laiki, die Zeit, da Livland unter polnischer Herrschaft Stand. - puolīši, Name, den die Livländer den infläntischen Bauern geben U.;
2) ein eigensinniger od. vernagelter Mensch
Mag. XIII, 2, 57. niķu od. stiķu puolis, ein Spassmacher: tu tikai esi tāds stiķu puolis Kav. niķu puoļi par vari nelikuši Pēteri mierā MWM. VIII, 246. niķu puoļi vandījās ar saviem juokiem pa skaistuļu vidu Vēr. II, 349. niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. - strīdu puolis, ein zänkischer Mensch Grünh., Bauske.
Avots: ME III, 456
1) pùolis Wolm., C., PS., Arrasch, puôlis 2 Behnen, Widdrisch, puõlis Nigr., N.-Bartau, Kandau, Selg., Lautb., Dond., Doblen, Ekau, Salis, Zögenhof, Jürg., der Pole,
f. die Polin. puoļu laiki, die Zeit, da Livland unter polnischer Herrschaft Stand. - puolīši, Name, den die Livländer den infläntischen Bauern geben U.;
2) ein eigensinniger od. vernagelter Mensch
Mag. XIII, 2, 57. niķu od. stiķu puolis, ein Spassmacher: tu tikai esi tāds stiķu puolis Kav. niķu puoļi par vari nelikuši Pēteri mierā MWM. VIII, 246. niķu puoļi vandījās ar saviem juokiem pa skaistuļu vidu Vēr. II, 349. niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. - strīdu puolis, ein zänkischer Mensch Grünh., Bauske.
Avots: ME III, 456
pūpols
pùpuõls Serbigal, Arrasch, Jürg., pùpuols 2 Saikava, Selsau, Heidenfeld, Sessw., Gr.-Buschhof, pùpuôls Wolm., Ronneb., pûpuols 2 Ruj., Widdrisch, Dunika, Gr.-Essern, Behnen, Nigr., Lautb., AP., pùpuôls 2 Kl., pùpuõlis C., pūpuolis Meiran, pûpuolis 2 Līn., Kandau, pũpuôlis Iw., pũpuols Wahnen, pùpuls 2 Lis., Golg., Nerft, pûpulis 2 Salis, Zögenhof, pūpulis U., Karls.,
1) das Weiden kätzchen;
oft der Plur. gebraucht: Zweige mit Weidenkätzchen, die am Palmsonntage (pūpuolu svētdiena) zu Schlägen, mit denen man die Langschläfer weckt, und zur Zierde dienen U. apaļš kâ pūpuols, von etwas Weichem, Rundem, von einem Aufgemästeten gesagt: bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kâ pūpuoļi Etn. II, 68. - pūpuoļu kuoks RKr. II, 77, Palmweide (salix caprea L.); pūpuļa k. Karls., Purpurweide;
2) auch fem., als Kosewort gebraucht:
sirsniņ, manu pūpuoļiņ (Var.: mana pūpuolīte, pūpuliņa) BW. 17724 var. vīra māte mīļi sauca: vedekliņ, pūpuoliņ BW. piel. 2 23438;
3) pūpuoli "gekochte Erbsen und Bohnen"
Lubn. Nebst li. púpuolė (bei Būga Aist. Stud. 177), gen. pl. pūpėlių̄ Tiž. I, 3351 "Weidenknospe" wohl zu paupt (s. dies).
Avots: ME III, 448
1) das Weiden kätzchen;
oft der Plur. gebraucht: Zweige mit Weidenkätzchen, die am Palmsonntage (pūpuolu svētdiena) zu Schlägen, mit denen man die Langschläfer weckt, und zur Zierde dienen U. apaļš kâ pūpuols, von etwas Weichem, Rundem, von einem Aufgemästeten gesagt: bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kâ pūpuoļi Etn. II, 68. - pūpuoļu kuoks RKr. II, 77, Palmweide (salix caprea L.); pūpuļa k. Karls., Purpurweide;
2) auch fem., als Kosewort gebraucht:
sirsniņ, manu pūpuoļiņ (Var.: mana pūpuolīte, pūpuliņa) BW. 17724 var. vīra māte mīļi sauca: vedekliņ, pūpuoliņ BW. piel. 2 23438;
3) pūpuoli "gekochte Erbsen und Bohnen"
Lubn. Nebst li. púpuolė (bei Būga Aist. Stud. 177), gen. pl. pūpėlių̄ Tiž. I, 3351 "Weidenknospe" wohl zu paupt (s. dies).
Avots: ME III, 448
sīpols
sĩpuols Serbigal, AP., Salis, Līn., Wolm., sĩpuôls 2 Iw., sìpuôls 2 Prl., sīpuôlis Kl., sìpuolis 2 Lös., sĩpuls Ruj., sìpuls 2 Nerft, Preili, Adsel-Schwarzhof, Kl.-Laitzen, sîpuls N.-Rosen, sīpuls Mag. XIII, 40,
1) die Küchenzwiebel (allium cepa L.)
RKr. II, 66; Etn. III, 7; jūŗas sīpuoli, bullus scillae Ārstn. kal. II, 59; kapu sīpuols "= saules ābuols" Gr.-Buschhof; kartupeļu od. krievu od. ziemas sīpuols, die Kartoffelzwiebel (allium ascalonium) Peņģ. Sakņu dārzs 51; lāča sīpuols, allium ursinum L. Druva III, 734, Erwalen; mazais sīpuols, allium ascalonicum Mag. IV, 2, 39; pļavu sīpuols, die Zeitlose (colchicum autumnale L.) Peņģ.; zemes sīpuoliņš Mag. IV, 2, 48, sempervivum tectorum; zemes sīpuoļi, Hauslauch U. - Plur. sīpuoli, Lauch Alswig;
2) sīpuols, die Uhr Lubn.
Zunächst wohl aus mnd. cipolle.
Avots: ME III, 855
1) die Küchenzwiebel (allium cepa L.)
RKr. II, 66; Etn. III, 7; jūŗas sīpuoli, bullus scillae Ārstn. kal. II, 59; kapu sīpuols "= saules ābuols" Gr.-Buschhof; kartupeļu od. krievu od. ziemas sīpuols, die Kartoffelzwiebel (allium ascalonium) Peņģ. Sakņu dārzs 51; lāča sīpuols, allium ursinum L. Druva III, 734, Erwalen; mazais sīpuols, allium ascalonicum Mag. IV, 2, 39; pļavu sīpuols, die Zeitlose (colchicum autumnale L.) Peņģ.; zemes sīpuoliņš Mag. IV, 2, 48, sempervivum tectorum; zemes sīpuoļi, Hauslauch U. - Plur. sīpuoli, Lauch Alswig;
2) sīpuols, die Uhr Lubn.
Zunächst wohl aus mnd. cipolle.
Avots: ME III, 855