I puņ̃ķis Līn., BL,

1) gew. der Plur, puņķi, puņ̃ķi Iw., der Nasenschleim, Schnodder, Rotz
U., Dond., Selb.: Sprw. pīpe zuobuos, puņķi aiz juostas od. puņķis aiz juostas, jē̦ra kāja zuobuos. puņķu tapa Grünh., puņķu vērpele, punķa de̦guns Ar., Schimpfwörter - Rotzlöffel Mag. XIII, 2, 50, U.;

2) Schimpfwort, der Rotzlöffel, Schmurgel:
tāda cūka tak vēl nee̦smu, ka man ar tādu puņķi, kāds tu esi, būtu jāsapuņķējas Druva II, 780. Aus liv. puńk dass. oder umgekehrt?

Avots: ME III, 414

I puņ̃ķis,

1): auch (der Sing.) Seyershof, Siuxt; p. nuokāries līdz vē̦de̦ram Pas. IV, 142; puņ̃ķi - auch Orellen, Salis, Siuxt, Talsen, (mit ùņ ² ) Linden in Kurl., Sonnaxt; puņķu zupa, ein Schimpfwort
Diet.; ‡

2): zē̦na p. BW. 9397 var., 12647.

Avots: EH II, 326

II puņķis, ein im Baume befestigtes Starenhäuschen Gulben; vgl. puncis 2 und puņģis 2.

Avots: ME III, 414

‡ III puņķis, die Wurzel eines Geschwürs Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Peddick").

Avots: EH II, 326