Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'puogât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'puogât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

izpogāt

[izpuogât "durchprügeln"Domopol u. a.]

Avots: ME I, 788

sapogāt

sapuogât: visas puogas (acc.) sapuogāju Tdz. 58258, 1.

Avots: EH XVI, 440

sapogāt

sapuogât U., sapuoguôt, tr., zuknöpfen: mēteli A. XX, 496. Refl. -tiês,

1) sich zuknöpfen;

2) sapuogāties, in Zwist geraten, sich verkabbeln
Burtn. n. U.

Avots: ME II, 710

spogāt

spuogât: auch (mit uô ) Wolmarshof; tauki spùogā 2 pa virsu Kaltenbr.

Avots: EH II, 565

spogāt

spuogât Karls., Freiziņ, spuoguôt Kr. (mit ùo 2 ), U., Spr., glänzen, blank sein U., Spr.; sich langsam durchsaugen, Nötk., (mit uô ) PS., C., sickern (z. B. von Fett od. Schweiss) Freiziņ, vom Aufsteigen glänzender Blasen gebraucht U.: kāda spuoga, kas jeb˙kurā spuogulī spuoguot var Seifert Chrest. III, 108. jaunmeitas pierīte spuoguot spuoguoja, kam taukus laizīja...? BW. 20168. uz pieres spuoguo saltu sviedru rasa Duomas I, 1171. tauki sāk spuoguot U. eļļa . . . sagrūstas kaņepes traukā sakratuot . . . pa virsu spuoguo Etn. II, 1. kārta, pa kuru spuoguo kuoka sulas Konv. 2 764. Zu spīgana (s. dies), li. apspangęs "verblendet", ae. spincan "Funken sprühen" u. a., s. Būga KSn. I, 285, Zubaty BB. XVIII, 252, Bezzenberger BB. XXIII, 308, Walde Vrgl. Wrtb. II, 663; vgl. auch spe̦nguole.

Avots: ME III, 1034

Šķirkļa skaidrojumā (5)

pogāt

puõgât,

3): lakstīgala puogā purva maliņā BW. 3180 var.; ‡

4) prügeln
(die Bed. erschlossen aus izpuogât): puogāts tavs arājiņš, puogās tavu muguriņu Tdz. 49265 (ähnlich 45722 und 58004).

Avots: EH II, 346

spengole

spe̦nguole V., Ahswikken, zwischen Gold. und Windau, (mit e̦ñ ) Gramsden, Kalleten, Nigr., Dunika, = dzērvene, Kransbeere; übertragen, auf ein Mädchen bezogen: maza spe̦ñguole tâ˙pat pa mājām rušinās Janš. Bandavā II, 133. Nebst spe̦ngals, spangaļi, spangūles (als Kuronismen) zu li. spañguolė (Ponev. gov. II, 29) "Moosbeere" und weiterhin nach Būga KSn. I, 285 zut Wurzel von spuogât.

Avots: ME III, 989