Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pus-' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pus-' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pus-

pus- (resp. pus): (kre̦kls) tev sniedz līdz p. ciski Janš. Mežv. ļ. II, 456. kas tavā mādziņā? pus pupiņas, pus˙zirnīša, pus me̦lnā vagulīša BW. 2426, 2. p. mežiņa (bis zur halben Höhe des Waldes) es uzaugu 5313, 2. "Betont ist pus-" ME. III, 421 zu verbessern in "Unbetont ist pus-".

Avots: EH II, 330

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ausa

ausa, der Anbruch des Tages (zu àust): dienas ausa Rain. nuo rīta ausas līdzpat vē̦lai saules rietai A. XV, 17; XVI, 405. diena jau pusausā: es ist die Zeit zwischen dem Tagesanbruch und Sonnenaufgang Krem., Druw. n. A. X, 2, 66. [pus-ausa diena St., Anbruch des Tages.]

Avots: ME I, 226


brieda

briêda, brieds Spr., das Schwellen, die Zunahme im Wachstum, das Reifen: briedas laiks bijis izdevīgs. rudzi pašā briêdā [Saussen], Spr. Besonders im zusammengesetzten Lok. puszaļbriedā: ābuolus bē̦rni nuoēda pus- od. zaļbriedā, grün, noch halbreif AP.

Avots: ME I, 336


pus

pus- (li. pus-), halb-, halbwegs; der erste Teil von vielen Zusammensetzungen˙*) Wo auf dies pus- (zu puse) ein davon abhängiger (nicht attributiver) Genitiv folgt, wird meist die erste Silbe dieses Genitivs betont (z. B. pus˙treša "21/2"); ein solches Kompositum (auch getrennt geschrieben; s. die Belege unter puse) mit einem Gen. ist in der Regel indeklinabel und wird als Nom., Gen., Akk. gebraucht; doch kann es als Akk. auch die Akkusativendung haben (z. B. pus˙dienu) und nach Präpositionen auch die Dativendung (z. B. līdz pus˙krūtij, līdz pus˙tilbiem). Betont ist pus- (aus pusē) auch vor einer Kardinalzahl, z. B. pus˙divi "11/2". Emphatisch wird auch sonst gelegentlich in gewissen Fällen die erste Silbe des zweiten Teils betont. Über präpositionales pus s. Le. Cir. § 567.

Kļūdu labojums:
*) Vollständigkeit ist bei der Anführung derselben nicht gut möglich und hier nicht beabsichtigt.

Avots: ME III, 421


puš

puš- (li. pusiáu-), = pus-, halb, halbwegs (mundartlich in gewissen Zusammensetzungen gebraucht; in Dond., Arrasch, C., Salis, Behnen, Golg. sei nur pus- gebräuchlich, in Ronneb. puš- nur in pušbĩbele, puščũčis, pušmuca, in Nigr. - in pušpũrs).

Avots: ME III, 437


pusaudzis

pusaûdzis,

1) (f. -gusi halbaufgewachsen, halberwachsen:
rūsēj[a] mans vaiņadziņš, ... vai es biju pus-auguse, vai netikli sade̦rē̦ta? BW. 6094. divi pusauguši baluoži man kaktā Lapsa-Kūmiņš 65;

2) (f. -dze), der Halbwüchsling:
12 pieaugušas meitas un viena pusaudze LP. VII, 862 f. sieviešu un pusaudžu skaits MWM. VIII, 541.

Avots: ME III, 422