saputrât PS., Smilt., Trik., Drosth., saputruôt U., Dr., Ulpisch, tr., durcheinanderrühren, in Verwirrung bringen U. (gew. fig.): darbs tâ saputruots, ka ne˙kur vairs nede̦r Ulpisch. viņš visu lietu atkal saputrājis Drosth. lai dievs neduod dzirdēt tādu sabļudītu, saputruotu zvanīšanu! Stāsti Kraukļu kr. 49. saputruot valuodu Seifert Chrēst. III, 299.
1)zerkochen Spr., fertigkochen; verdauen:barība bija sace̦pta un savārīta jau iepriekš MWM. X, 103. tuos vē̦de̦rs jau vieglāk savārīt var Lapsa - Kūm. 165;
2)eine gewisse Zeit hindurch kochen Spr.;
3)s. dzelzi,Eisen schweissen U.;
4)= saputrât:kuo visu tu esi savārījusi! Strindberg Prec. ļ. 64. Refl. -tiês,
1)zusammenschwatzen: kuo savārās, kuo ne! LP. V, 409;
2) "?": ap pusnakti istabā savārījušies(haben sich eingefunden?) me̦lni suņi un kaķi Pas. III, 445 (aus Serbigal). Subst. savārījums,Zusammengekochtes.