Paplašinātā meklēšana

apkrâpt, tr., betrügen: cilvē̦kus. Refl. -tiês, sich betrügen, sich täuschen.

Avots: ME I, 95

ìekrâpt, Refl. -tiês, ‡

2) "?": iekrāpjas bišķi pa bišķim (allmählich) un piedzeŗas Frauenb.

Avots: EH I, 522

ìekrâpt, mit Trug hinein -, hereinlocken: viņš vairāk kâ simtreiz tâ iekrāpis kaunā Lapsa - Krūmiņš 13. Refl. - tiês, sich hineinschleichen: vedēji kâ nekâ rauga iekrāpties istabā RKr. XVI, 103.

Avots: ME II, 29

krâpt: auch Bērzgale, Wolm., kràpt ² auch Bers. n. FBR. III, 39, Aahof, Kalnemois, Lubn., Mahlup, Meselau, Schwanb., Sessw. Refl. -tiês: viņš bij ieduomājies, ka dabūs lielu pūru, bet šuoreiz krāpās Sonnaxt. tev krāpjas, du irrst Juris Brasa 52.

Avots: EH I, 645

krâpt, - pju, - pu PS., E., [Neuenb., Preili, Nerft, Lipskaln, kràpt ² Kl., Lis., Alswig, Kr.], krâpt ² [Dond., Nigr., Lautb., Selg., Bauske, Dunika], Kand., krāpt [Jürg., N. - Peb., Serbigal], C., Smilt. (li. krópti), tr., trügen, betrügen: Sprw. krāp krāpšus, vil vilšus, tik ar varu neņem. Refl. - tiês, sich betrügen, täuschen: viņi abi krāpjas viens uotru.

Avots: ME II, 267

pìekrâpt, betrügen : kâ tu iedruošinājies mani tâ neguodīgi apmānīt un piekrāpt? Dicm. pas. v. I, 38. pārve̦d naudu māja un duoma izmēruot, vai ve̦lns nav piekrāpis LP. IV, 80. piekrāps tevi tautu dē̦ls BW. 11599. Refl. -tiês , pers. und unpers., sich versehen, sich betrügen: ve̦lnam tagad piekrāpās Kurbads. zaldātam piekrāpās JK. V, 79. vienreiz tas tuomē̦r piekrāpies LP. V, 156.

Avots: ME III, 259

uzkrâpt,

1) mit Betrug auf etw. (hinauf)locken
(perfektiv): viņš uzkrāpa mani augšā. es uzkrāpu dē̦lu māti uz skliduošu le̦dutiņu VL. FBR. VI, 58;

2) (wiederholt?) betrügen (perfektiv): krāpinieks tautas dē̦ls krāpa mani uzkrāpdams BW. 26871.

Avots: ME IV, 344

izkrāpt, ‡

2) = pìekrâpt, betrügen Kaltenbr.; ‡

3) durch Trug, mit List ausforschen:
nerima, kamē̦r nebija nuo viņas izkrāpusi, kur tā visu tuo ņē̦musi Pas. V, 347.

Avots: EH I, 458

II ķèipt ^2, ‡

2) betrügen
(krâpt) Golg.

Avots: EH I, 693

rãpât C., Wolm., Līn., -ãju (li. ropóti "kriechen" Dusetos, Liet. pas. II, 251, LitMnd. I, 71), rãpuôt Iw., Lautb., Selg., Siuxt, Ruj., Arrasch, (mit à ² ) Lis., Bers., Golg., Sessw., Selsau, Gr.Buschhof, rāpuôt(iês) U., rāpât Nigr., rãpâtiês Serbigal, PS., C., Jürg., AP., rãpêtiês Ruj., Salis, rãpt Bl. (li. užsirópiau "kletterte hinauf" KZ. LII, 292), ràpt ² Warkl., Preili, râpt ² Bauske, -pju (-pstu Zuobg. kal. v: J. 1908, S. 71), - pu, rãptiês Iw., Dond., Wandsen, Kandau, Ruj., ràptiês Wolm., PS., C., Arrasch, Jürg., Neuenb., ràptiês ² Kl., Prl., râptiês ² Selg., Bauske, Lautb., Siuxt, Gr.-Essern, Dunika, Salis, rãpluôt PlKur., kriechen, auf allen Vieren gehen: rāpuot nuo kruoga uz mājām Aps. III, 19. vēzis rāpuo šurp Vēr. II, 936. viņš piekusis rāpuoja un satvēra katru klints šķilu ebenda 225. es redzēju kukainīti malcienā rāpuojuot Ld.10.877. bē̦rns sāka jau rāpāt Nigr. minam nātres, lai aug mauris; tur mana pādīte rāpuojās BW. 1587, 3. tam jārāpuojas ačgārni LP. VII, 1167. rāpjas kâ vēzis atsprāklis. tārpi rāpjas gar sienu uz augšu Nigr. Nebst li. roplóti "kriechen" (bei Bezzenberger GGA. 1885, 940) zu le. rapačât und vielleicht (vgl. Pauli KSB. VII 157) zu wruss. panyxa "Kröte; eineblatternarbige Frau", poln. ropucha "Kröte", wenn fürs Slav. von der Bed. "Kröte" auszugehen ist; vgl. auch Zubaty BB. XVIII, 264. Daneben ein rēp- in li. rėplióti und lat. rēpere "kriechen", vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. iI, 370 und Fick Wrtb. I ⁴ , 301.

Avots: ME III, 497

skràpt C., PS., Wolm., Smilten, skràpt ² Mar. n. RKr. XVII, 117, Alswig, Vank., skrâpt ² Salis, AP., Schujen, kratzen (einmal); in Fehsen (mit à ²⁾ gleichbed. mit kasît (abru) und sukāt (luopus). Etwa aus skrāpêt + skrampt?

Avots: ME II, 890