riêva (li.
rievà "Steinkluft") Wolm., PS., Nötk., Drostlt.,
rìeva 2 Kr.,
riêva 2 Karls., Naud., Lin.,
riẽva Nigr., C.,
riêve Neuenb., Warkl.,
riêve 2 Salis, Iw.,
rìeve 2 (li.
rievė˜, acc.
riė˜vę "das Geäder im Holze") Kl., Prl., Wessen,
eine Schlitze N.-Sessau n. U.,
eine Vertiefung, Runzel, eine Falte, Furche U., Ruj.
(riẽva), eine Schramme, Narbe Freiziņ, Katzd.
(riẽva); eine Ritze im Holz U.;
die Birkenmaser Biel. n. U.:
piere tam ievilkušās dažas cieti zīmē̦tas rievas Vēr. I, 898.
ruokas bija līdz rievām sastrādātas Saul. I, 121.
pirksti ir sagraizīti rievu rievās Stari I, 335.
nedauzi luopiņu: jau rievas uz ciskām var redzēt! Naud.
Nebst li. raivė "Streif" zu ae. ráw "Reihe", air. roen "Bergkette", ahd. rein "Rain" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 343; vgl. auch rīve II.Avots: ME III,
550