riêva (li. rievà"Steinkluft") Wolm., PS., Nötk., Drostlt., rìeva2 Kr., riêva2 Karls., Naud., Lin., riẽva Nigr., C., riêve Neuenb., Warkl., riêve2 Salis, Iw., rìeve2 (li. rievė˜, acc. riė˜vę"das Geäder im Holze") Kl., Prl., Wessen, eine Schlitze N.-Sessau n. U., eine Vertiefung, Runzel, eine Falte, Furche U., Ruj. (riẽva),eine Schramme, Narbe Freiziņ, Katzd. (riẽva);eine Ritze im Holz U.; die Birkenmaser Biel. n. U.: piere tam ievilkušās dažas cieti zīmē̦tas rievas Vēr. I, 898. ruokas bija līdz rievām sastrādātas Saul. I, 121. pirksti ir sagraizīti rievu rievās Stari I, 335. nedauzi luopiņu: jau rievas uz ciskām var redzēt! Naud. Nebst li. raivė"Streif" zu ae. ráw"Reihe", air. roen"Bergkette", ahd. rein"Rain" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 343; vgl. auch rīve II.