riêva (li. rievà"Steinkluft") Wolm., PS., Nötk., Drostlt., rìeva2 Kr., riêva2 Karls., Naud., Lin., riẽva Nigr., C., riêve Neuenb., Warkl., riêve2 Salis, Iw., rìeve2 (li. rievė̃, acc. riė̃vę"das Geäder im Holze") Kl., Prl., Wessen, eine Schlitze N.-Sessau n. U., eine Vertiefung, Runzel, eine Falte, Furche U., Ruj. (riẽva),eine Schramme, Narbe Freiziņ, Katzd. (riẽva);eine Ritze im Holz U.; die Birkenmaser Biel. n. U.: piere tam ievilkušās dažas cieti zīmē̦tas rievas Vēr. I, 898. ruokas bija līdz rievām sastrādātas Saul. I, 121. pirksti ir sagraizīti rievu rievās Stari I, 335. nedauzi luopiņu: jau rievas uz ciskām var redzēt! Naud. Nebst li. raivė"Streif" zu ae. ráw"Reihe", air. roen"Bergkette", ahd. rein"Rain" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 343; vgl. auch rīve II.