Paplašinātā meklēšana

àizrîdinât, àizrîdît, tr., hetzend fortjagen: licis ar suņiem tuo aizrīdīt nuo savas mājas durvīm Etn. IV, 111. gani aizrīdina vilku LP. VII, 1128.

Avots: ME I, 47

‡ atrîdinât AP., = atrîdît.

Avots: EH I, 162

brîdinât ² Biel., hinhalten, an der Nase herumführen.

Avots: ME I, 333

‡ izrîdinât ² Stenden, = izrîdît.

Avots: EH I, 477

‡ sprîdinât Ramkau "cieši iedzīt vai ielikt". Wohl zu spriêst 2.

Avots: EH II, 560

rîdît PS., Wolm., C., KL, Prl., Mar., rîdît ² Iw., Ahs., Tr., Bl., -u od. -ĩju U., -iju, freqn. rîdinât ² Karls., Dond., Bauske, Widdrisch, Adiamünde, rîdinât N.-Peb., Arrasch, Jürg., Kl., Kreuzb., tr., hetzen; aufwiegeln: ļaudis; suni. Katriņa rīdīja ar suni (hetzte einen Hund auf . . .) Krišs Laksts 52. Sprw.: kad nevaid suņa, tad jārīda ar kaķi. ve̦lnas ar lāčiem rīdīt LP. VII, 257. rīdīt meitu uz ienaida III, 63. tu rīdīji kalpus pret mani J. Dr. v. J. 1901, S. 352. visi ciema suņi rēja, kas tuos suņus rīdināja? BW. 14348. izlūki bij..., draudzi uz kurnēšanu rīdinājuši IV Mos. 14, 36. Refl. rîdîtiês, einander hetzen: viens uz uotru ridās, einer schuldigt den andern an Lambertshof n. U. - Subst. rîdîšana, das Hetzen; rîdîšanâs, das gegenseitige Hetzen; rîdîtãjs, der Hetzer: rīdītājs sarīda cilvē̦kus uz pretestību, dumpi Ahs. rīdītājs bij vē̦stulnieks bez paraksta Kundz. Kronv. 227. Wohl eine Kausativform zu riêt "bellen" (urspr. also: bellen machen).

Avots: ME III, 535

uzrîdît LKVv., uzrîdinât ² Ahs., aufhetzen: u. kam suņus. uzrīdīt strādniekus uz nemieriem. viņa uzrīdītais skuolas ve̦cākais Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 78. suns, tâ uzrīdīts... Janš. Līgava I, 294.

Avots: ME IV, 373