rùciêns Wolm., U., ŗūciens Wid., BW. VI, S. 156, auch rūcens U., das Brausen, das Getöse, das Gebrüll: tālumā vēl duobji dun pē̦rkuoņa rūcieni Vēr. I, 1168. priekšā šļāciens, pakaļā rūciens BW. 34463, 1.

Avots: ME III, 566

ŗūciens, s. rūciens.

Avots: ME III, 588

rùciêns: ein Furz (mit û ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 387