rūguôt Lng., murren; gleich li. rūgúoti "übelnehmen"? Vgl. rūgât.

Avots: ME III, 568

rūguôt, ‡ Refl. -tiês, murren (?): taisnību, par kuŗu lai netiek ne˙vienam kuo r. Kaudz. Jaunie mērn. l. IV, 79. tev bē̦rni rūguosies, tev kapa smiltīm metīs ļaunus vārdus līdz Izjurieši 73.

Avots: EH II, 387