rauceklis

I ŗauceklis, ŗaucene, raucene Grünh., Kav., raũcene Jakobshof, raucenis, ŗaucis, die Schnur an der Pastel: vai ŗaucenes nuoviji? man tik pastalas raucenis jānuobeidz JK. III, 3. Sprw.: sarāvies kâ ŗaucis. - Vgl. ŗauks.

Avots: ME III, 587