raũcene, raũcenis Bauske, s. ŗaucene; raũcene, ein Riemen oder eine Schnur zum Zusammenziehen der Spitze einer pastala N.-Bergfried.

Avots: ME III, 481

ŗaucene, s. ŗauceklis.

Avots: ME III, 587

raũcene, ‡

2) "ar kuo kaut kuo sarauc" (mit au) Grünh.: ūzes bij bez kņuopēm, bez klapēm; r. vien tās valdīja Mekons Debess vaļa" (1873), S. 9; ‡

3) raucenes Segew. "Beinkleider".

Avots: EH II, 355

ŗaucene (od. *ŗaucenis?), ‡

2) "?": ŗauceņu kre̦kls ir ar garām, ar linu diegiem izrakstītām piedurknēm un augstu apkakli Suitu k., S. 33.

Avots: EH II, 394