Paplašinātā meklēšana

‡ àizkarine ² Kaltenbrunn, = àizkarene.

Avots: EH I, 29

‡ apeirine Wessen "apars 3; der Umkreis (окружность)".

Avots: EH I, 80

‡ ārine,

1) = âriẽne: lien tik ārinē...! (krieche nur hinaus!) Pas. IV, 490 (aus Lixna); ‡

2) = âra 1: pa purviem diegu stiepu, pa ārini (Var.: ãriem) dzīpureņu BW. 20989, 2 var.

Avots: EH I, 194

‡ astrine Oknist, callistephus chinensis.

Avots: EH I, 132

‡ bārine Pas. VII. 402, (mit à ² ) Warkl., Zvirgzdine, = bāre: bārinīte bij[u] augdama, ne bārine dzīvādama BW.4858. bārinei dievs dzīves nedeve 33612.

Avots: EH I, 209

‡ biedrine Pas. VII, 327, = biedre(ne).

Avots: EH I, 224

‡ caurine (li. kiaurinė "caura") "eine Blume mit hohlem Stengel" Warkl.

Avots: EH I, 261

‡ cèbrine ² Oknist, thymus chamaedrys Fries. Vgl. cēberiņš.

Avots: EH I, 267

[durine "ein bienenähnliches Insekt, von dem das Vieh gestochen werde " Domopol].

Avots: ME I, 519

uôtrine ² Dunika, die Wirtin des gleichnamigen Nachbargesindes.

Avots: ME IV, 424

perine vista: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Gramsden.

Avots: EH XIII, 224

perine vista Dunika, = perene.

Avots: ME III, 202

‡ purine Oknist n. FBR. XV, 174 "?".

Avots: EH II, 328

rine,

1): auch ("?") Kalupe, Warkl.; "rieva; eine längliche Vertiefung"
Auleja: riestuvī taida rinīte izrinē̦ta; ‡

2) "rinda" Liepna: dzērves skrien rinē; cilvē̦ku r.; rinīte "renīte" Welonen. - "Vgl. rene " (ME. III, 528) zu verbessern in "Aus d. Rinne".

Avots: EH II, 372

rine, Demin. rinĩte Lös., Sessw. u. a., = rene 2: ceļš, kas luocījās ap pļavu rinītēm Saul. I, 120; rine Grosdohn, Wirginalen "rene". Vgl. rene.

Avots: ME III, 528

stirne (unter stirna): stirnītei gaŗas kājas BW. 2686, 10.

Avots: EH II, 581

‡ stir̃nele Strasden, Demin. zu stir̃na.

Avots: EH II, 581

‡ sùrine ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 (eine gewisse Pflanze), Kalupe, Nerft, (ein gewisses Unkraut) Zvirgzdine, wohl gleichbedeutend mit sũrene; "sũrene" Warkl., "polygonum" Auleja, "polygonum tomentosum" Oknist. dārzā sūrinītes Tdz. 37132 (aus Nautrēni). kâ laukā sūrinīte 46715 (aus Bewern).

Avots: EH II, 609

‡ svèrine Kalupe n. FBR. XVIII. 38 "?".

Avots: EH II, 616

‡ trine Seyershof "auduma svītra, kas ruodas trinīti aužuot".

Avots: EH II, 695

trineklis: "3 nītīs austs aude̦kls" Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 695

trineklis "?": es izaužu paladziņu pusi dreļļa, pus[i] trinekļa: uz tā dreļļa pate gulu, uz trinekļa - tautu dē̦Is BW. 24929 var. (aus Lös.). Umgebildet aus trinīklis, indem -īkl- als ein Suffix angesehen wurde?

Avots: ME IV, 237

‡ turine Daudsewas, = turiene.

Avots: EH II, 705

vakarine,

1) der gestrige Tag
Borchow;

2) der
(li. vakarìnė) Abendstern Kra. Vīt. 53;

3) die Brautschwester, die am Hochzeitsabend neben der Braut sitzt
Rutzau.

Avots: ME IV, 447

‡ viênstuôbrine ² Dunika, = viênstuobrene.

Avots: EH II, 797

ceriņi: auch Salis, Seyershof, cereņi Warkl., rines">cerines Janš. Dzimtene I ² , 213, gen. plur. cerinu 229, cerīnes Kalz. n. Fil. mat. 26.

Avots: EH I, 266

‡ dujstuobrene Janš. Dzimtene IV, 189, rine">dujstuôbrine ² Dunika, Kal., OB., Rutzau, = divstuobrene.

Avots: EH I, 340

‡ durene Lubn., Prl., Saikava, = rine">durine.

Avots: EH I, 343

ìeklāji, [ieklāja Bielnstein Holzb. 559], das untere Geflecht in einem Holzschlitten Neik. n. U., Etn. I, 122 (aus Katharinen).

Avots: ME II, 27

izgãdinât, errinern, anordnen: lai tas katram izgādina, kuo būs darīt LP. VI, 294.

Avots: ME I, 737

izlēžâtiês, izlēžuotiês, nach Herzenslust Schlitten fahren: nu šuodien labi izlēžājāmies Burtn., Allend., Lems., Wohlfahrt, St. - Katharinen, [Salis].

Avots: ME I, 764

jũrlìetu * ministrija, das Marineministurium.

Avots: ME II, 122

kluõns (li. klúonas "Tenne") Smilt., [Pl., Tr., Salis, kluõnis C., Selg., Katharinenhof],

1) Estrich aus Lehm oder Ziegeln:
bē̦rni nuovēlās uz bezzālainuo birztalas kluonu;

2) die Tenne
(gew. piedarbs) [Würzau], Gr. - Sessau, Kaudz. M.: vidzemnieku istabas uotrā galā atruodas kuls jeb kluons Plutte. tur˙pat ierīkuots kluons, un ļaudis ņe̦mas ar kulšanu Vēr. I, 1393. [kluons un vīna spaids tevi nepabaŗuos Glück Hosea 9, 2. Nach Būga LM. IV, 429 (mit dem Ablaut ā: uo) zu klât, wie auch kluostît.]

Avots: ME II, 238, 239

[II libis Seppkull, Neu - Salis], libīte, ein Stück Erlenholz mit einer Rine, das in ein in eine Birke gebohrtes Loch zum Abzapfen von Birkenwasser gelegt wird Treiden.

Avots: ME II, 465

marnakas, marnākas St., RKr. II, 71 = maranas U.; weisses Klebekraut, kletterndes Labkraut (galium aparine L.) Mag. IV, 2, 76; RKr. II, 71. [Nebst li. márnaka "žolé geltonai žydinti, limpi" und marnakai "чистый трилистник" von Būga РФВ. LXVII, 243 als ein Erbwort (?) zu le. maranas usw. gestellt.]

Avots: ME II, 564

I murinât: murineln Preekuln n. BielU.; te̦kulis pieliek purnu pie aitas sāniem un murina: mur, mar, mur! Iw. aita, jē̦rus aicinādama pie sevis, murina Frauenb., Salis. aita jē̦rus murina ("?") un zīdina Salis. murināšanu dzird, kad katlā lē̦ni vārās barība Frauenb.

Avots: EH I, 833

‡ ņiprene Wessen, ņiprine ebenda "ņipra ķēve".

Avots: EH II, 114

[II nùokrecelêtiês "gerinen": kad gaļai uzlej mērci un aizņes aukstumā, tad mērce nuokrecelējas Mesoten.]

Avots: ME II, 801

‡ *nuoriņa od. *nuorine (erschlossen aus ostle. nūriņa) Pas. XIII, 74 (aus Welonen), ein gewisser Wasservogel.

Avots: EH II, 81

pàutaînis, jem., der pauti hat Etn. IV, I63. pauters, ein Schafsbock Agel. n. U., Mar., Katharinen n. Etn. I, 106.

Avots: ME III, 130

pìejume Jürg., piejume Katharinenhof Mag. XIII, 3, 57, piẽjums Salis, piejums C., piejums Peb., Oppek. n. U., piẽjumis N.-Peb., eine Abdachung, ein Abschauer an einem Gebäude; der Umlauf an der Riege, wo das zu dreschende Korn angeführt wird: tūliņ piejumā nuojūdzis zirgu LP. VI, 1, 160. piejumē ap kulu sakrauj labību Plutte K. 86. vistas staigāja pa piejumi graudus me̦klē̦damas Blaum. Pie skala uguns 139.

Avots: ME III, 254

pludas, = pludi I: kad pludas ir (= " kad pļavas noplūst") Katharinenhof.

Avots: ME III, 353

purins,

1): auch Kaltenbr., ("purene") Pilda, ("?") Kalupe, Lubn., Oknist, Skaista; atsanešu savas malas purineņu BW. 25923, 1 (aus Līvāni). tie zied ze̦lta purinīši 33629, 2 var. (aus Lettg.) ni˙kad pur[v]a purinam skaisti ziedi neziedēja Tdz. 45957 var. (aus Kapiņi);

2): brāļi mani kâ purini BW. 5392 var.

Avots: EH II, 328

‡ III râvējs Oknist, galium aparine. Zu raût (wegen des stachlig rauhen Stengels)?

Avots: EH II, 362

‡ riņa Lettg. "= rine".

Avots: EH II, 372

rinka,

1) eine lange Reihe
Alksnis-Zundulis: liela rinka bērnieku, kāznieku, talcinieku;

2) ein schmaler Wiesenstreifen zwischen zwei Feldern
Tirs., Druw. n. RKr. XVII, 75. Zur Bed. 2 vgl. rine.

Avots: ME III, 528

rintiņa olai, eine kleine Rinne, ein Wasserabfluss, den tauende Eiszapfen verursachen. Zu rine.

Avots: ME III, 529

sarkane, Wiesensalbei Dr.; Plur. sarkanes, Dost, wilder Majoran (origanum vulgare L.) Für. I, N. - Autz n. U., RKr. II, 75; Konv. ² 1897; A. XI, 12, Dr.; Kleberkraut (galium aparine) U.: sarkanu krāsuoja ar sarkanēm A. XI, 12. vaiņagu nuo gaiļa piešiem, nātrām, sarkanītēm Hamlet 93.

Avots: ME II, 720

savērtiês: hinschauen: sasavērsim, ... kas bārines pūriņā! Tdz. 44312; "saskatīties" Warkl. n. FBR. XI, 100.

Avots: EH XVI, 465

šmĩkstêt AP., Drosth., Grünw., Jürg., Nötk., Salis, MSiI., Salisb., Schujen, Serben, Smilten, Stolben, Sennus, Stenden, Schibbenhof, Wandsen, Widdrisch, (mit ì ² ) Bers., Kl., Go1g., Ogershof, Stomersee, Saikava, Aahof, Festen, Selsau, Sessw., Schwanb., šmīkstêt Spr., Wid., Lennew., Fehteln, Lasd., Laud., Meselau, N.-Peb., Ramkau, Wessen, šmīkšķêt Fest., Grünw., Lennew., auch refl. -tiês, Schallverbum, = smīkstêt I, knallen, klatschen, schnalzen, pfeifen, sausen: braucuot pātaga pa gaisu(gar ausīm) vien šmīkstēja Jürg., Fest., Salis, Schibbenhof, Wessen (ähnlich: A. v. 3. 1898, S. 8). gans vicina rīksti pa gaisu tik ātri, ka šmīkst vien Drosth., Katharinenhof, Ruj. vicuoja tik (ar žagariem), ka šmīkstēja vien Valdis Stabur. b. 189. skūpstās, ka šmìkst ² vien Adsel. dzirdi ... putna spārnus šmīkstam R. Kam. 169. (ähnlich: Aps. V, 11; Saul. III, 226; Kaudz. Vecpiebalga 8). guovs skrēja caur krūmiem, ka šmīkstēja vien Ramkau. bulta šmīkst pa gaisu A. XXI, 597. sirmie bē̦rzi šmīkst MWM. XI, 260. šmīkstē̦dams kuoks nuokrita Saul. I, 76. pusnakts vē̦sma šmīkst MWM. IX, 40. dzirdēju . . ., kâ lietus šmīkstēja Stari II, 259. pele šmīkst Salis. iet ar jaunām pastalām, ka šmīkst vien Schibbenhof. kāvi kaujas, ka šmīkš vien Fest. šmīkstuošs truoksnis Saul. Vēr. I, 1167. smīkstējas linu pīcka, kad iešāvu kumeļam BW. 17977. sviežu šautri aruodā; ja bij rudzi, šmīkstējās, ja pe̦lavas - plūšķējās 25853 var.

Avots: ME IV, 85

šnãbulis Stenden, das Mundstück einer Klarinette.

Avots: ME IV, 88

I stẽrste Drosth., AP., Arrasch, Jürg., Bershof, stḕrste ² Gr. - Buschh., stērste Peb., Serb., Smilt., Kokn. n. U., Memelshof, sterste RKr. VIII, 89, stē̦rsta Smilten, stḕ̦rsta ² Kl., Bers., Warkl., stē̦rsta U., Elv., stērstiņa Memelshof, stē̦rsts L., U., ste̦rsts RKr. VIII, 89, stẽrstiņš Karls., dze̦lte̦nā stērste Natur. XXXVII, 61, die Goldammer (emberiza citrinella L.); lielā stērste Natur. XXXVII, 62 od. sila stē̦rsta Podunay, die Grauammer (emberiza miliaria L.); sniega stērste, die Schneeammer (plectrophanes nivalis L.) Natur. XXXVII, 58; stē̦rsta Spr., ste̦rsta RKr. VIII, 90, stērstiņa Spr., ste̦rsts RKr. VIII, 90, der Grünling, Grünfink (fringilla chloris L.); stērste Plm., Serb. n. U., stē̦rsts Trik. n. U., der Stieglitz; stẽrste, die Haubenlerche; stē̦rsta, die Wasserstelze, Bachstelze Manz. Lettus; stē̦rsts, der Emmerling V.; cīruļu stērste ("?") Konv. ² 3939; le̦dus stērste Konv. ² 3939, passerina (calcarius) nivalis L.: kad stērstes mājā nāk, tad putenis gaidāms RKr. VI, 776. stē̦rsta ielaidusies... pagalmā LP. V, 99. stērstiņa aizčiepstējās Purap. Nebst stārsta, stārste zu li. stârta "Goidammer"; und weiterhin zu ahd. star "Star" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 649)?

Avots: ME IV, 1064

šurene, in der Verbindung nuo šurenes, von hierher Biel. LSpr. § 393, Bers., Sessw.; in Warkl. dafür nuo šurines od. šurienes: uz šureni St., hierher.

Avots: ME IV, 106

terĩne, teriņš, terīns Drosth., Meiran, Sessw., Wolmarshof, die Terrine: terīnē smeļ visādus ēdienus Ahs., Dond. uz galda kūpēja balts teriņš ar nuosistu uosi Duomas III, 209.

Avots: ME IV, 166

truosma, truosms U., Lärm, Gepolter Ruj. n. U.; ein grosses Gedränge Katharinen n. U.: pārāk skaļā truosmā ausis me̦lsušas Rainis Tie, kas neaizmirst 34. vārti ar truosmu atsprāga U. b. 8, 55. aprima duobjā truosma 42, 31. kâ bruņu truosmu rada MWM. VI, 834. pie dienas dzīvās truosmas VIII, 87, apkārt ielu truosma jūk Apsk. v. J. 1903, S. 219. vē̦tras truosmā 425.

Avots: ME IV, 253, 254

uklenders "?": šādi, tādi uklenderi (var.: diedelnieki,vanderzeļļi; von den Freiem gesagt) BW. 6371 var. mežu ļaužu uklenderi 13507, 1. uklenderis "ein Eingewanderter" Saikava, "klenderis" Katharinenhof. Etwa aus einem nd. *ūtlender "Ausländer"? Doch bliebe das ūdann ungeklärt.

Avots: ME IV, 296, 297

ūkņas Katharinen n. U. "= ūkšas".

Avots: ME IV, 407

ùlbs ² Geistershof, Golg., Katharinenhof, Lis., N.-Schwanb., Sessw., beschränkt; verwirrt, blödsinnig Bers.: paliku stāvam kā ulbs Niedra Bār. 51. kā ulbs viņš aizskrēja pruom Golg. ļāvuos (lamāties), biju gluži ulbs Libek Pūķis 6. e̦smu palicis gluži ulbs par šuo lietu duomādams Niedra A. v. J. 1898, .N'o 7, S. 18. Reimt auf stulbs I. Wie verhält sich dazu estn. uľp (gen. ulbi) "albern, läppisch"?

Avots: ME IV, 297

III ulis, ein unbegabter, ungeschickter Mensch Drosth., Katharinenhof: Aus estn. uľľ "ein Einfaltspinsel"? Vgl. auch estn. ull "einfältig, dumm".

Avots: ME IV, 298

ùlmāka ² Sessw., Schimpfwort; ein starker und infamer Grobian Katharinenhof, Saikava.

Avots: ME IV, 298

urķît Memelshof, (mit ur̂) Katharinenhof, = urķêt 1: i[i] čad vēl būs kuo urķīt un cilināt, kamē̦r cauri izčuknīsim Vīt. 20.

Avots: ME IV, 307

urksis Vīt., = urdītājs, urdzējs; vgl. urkšis; ùrksis ² Katharinenhof bei Erlaa, ein grunzendes Ferkel.

Avots: ME IV, 305

ur̃kšķis Siuxt, (mit ùr ² ) Saikava "kas urkšķ, runā pretī"; "rakņātājs" (mit ùr ² ) Vīt.; "wer grunzt" Wid., (von Ferkeln) C., Sessw. (mit ur̂), "cilvē̦ks, kas urkš apkārt" Katharinenhof, Sessw. (mit ur̂ ), ein schreiendes Kind Saikava.

Avots: ME IV, 306

ùrkt ² Bers., Golg., Katharinenhof, Saikava, Sessw., brummen Lng.: tie dziedāja un urce Zvaigznītis SDP. III, Zu r. ворчáть "brummen", sloven, vrkati "gircen" u. a.; neben ur-k- ein ur-g- in urgt, urdzêt.

Avots: ME IV, 306

uz (li. už-, aksl. vъz-), Prap., mit dem Gen. (gewöhnl. auf die Frage "Wo?" oder "worauf?") od. Akk. -Instr. (gewöhnl. auf die Frage "wohin?"),

1) eine Bewegung nach oben bezeichnend, 'auf':
uz kalniņa dziedāt kāpu (ich stieg auf den Hügel, um zu singen) BW. 224, 1. le̦c uz luoga (springt aufs Fenster) 2732. ar trepēm uz zirga kāpj (steigt mit Hilfe einer Treppe aufs Pferd) Saussen n. BB. XIV, 117;

2) bedeutend, dass sich etwas auf der Oberfläche eines Gegenstandes befindet od. bewegt, ,auf`:
uz galda (galdu), auf dem Tisch U. uz ceļa, auf dem Wege U. uz acīm (auf den Augen, d. h. tief in die Stirn gedrückt) ce̦purīte BW. 21877. es nuocirtu uz ruobežu (auf der Grenze)... uozuoliņu 1690 (aus Saucken). uz siênas (an der Wand) karinej kule Pas. IV, 46 (aus Višķi). uz durvīm (in, an der Tür) stāvē̦dama BW. 15120. tas spēlē uz cimbuoli un... pijuoli (auf der Geige; häufiger der Gen. gebräuchlich) Blieden n. Mag. XlII, 12. (fig.) uz vietas, auf der Stelle U.: viņš tevi uz vietas saplēsīs Dīcm. pas. v. I, 69;

3) die Bewegung zu einem bestimmten Ziel bezeichnend, 'nach, zu':
uz Rīgu braukt, nach Riga fahren U. uz baznīcu iet, nach der Kirche zu gehen (neben baznīcā iet, in die Kirche gehen) U. uz tuo pusi (in AP. und Wolm, mit dem Dat.: uz tai pusi), auf die Seite, nach der Gegend. es biju uz pagrabu (ich war in den Keller gegangen) Wolm. Ancis iznāk uz durvīm A. XX, 162. jāaizjājuot uz krustceļa LP. VI, 149. aizbrauca uz mācītāju rādīties, (das Brautpaar) fuhr zum Pastor, um sich demselben vorzustellen Mag. XIII, 2, 57. cilvē̦ks sāka braukāt uz dakteriem (zu Ärzten) A. XX, 503. Mālnieks atnācis uz tevi (ist zu dir gekommen) Blaum. St. 55. nebraucis uz brāli ciemā LP. VI, 92. lai palaiž juo uz māti aizbraukt Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). viņa ir uz mums sūtīta par spiegu V, 33 (aus Schonberg). nuove̦d juo uz sevim (führt ihn zu sich [nach Hause]). 229 (aus Preili). (līgaviņa) ik svētdienas uz māmiņu (besucht jeden Sonntag die Mutter) BW. 22438. medinieks uz tetepiem (Birkhühner zu jagen) iedams LP: VII, 454. gājuši uz medņiem A. XX, 944. kas uz turien[i] (dorthin) nuoiet, nepārnāk vairs atpakaļ Dicm. pas. v. I, 46. (fig.) kad iet uz puostu (wenn das Verderben naht), tad sarauj ar juostu Br. sak. v. 974. jau nāk drīzi uz gaismi,nu (die Morgendāmmerung wird bald anbrechen) BW. 13559. uz pŗiekšu, vorwärts. viena diena uz priekšu vai atpakal (ein Tag hin oder her) A. XVI, 317;

4) bedeutend die Richtung einer Handlung, nach Verben mit der Bedeutung "legen, setzen, werfen, fallen"
u. ähnl.: ņem katlu, liec uz kāša (nimm den Kessel, lege [hāngej ihn auf den Haken)! RKr. VII, 365 b. uz e̦ze̦ra linus sēju (auf dem See sāte ich Flachs) Saussen n. BB. XIV, 117. uz galdu liekams RKr. Vll, 686. uz kumeļa ziedi bira Mag. VIII, № 29;

5) bezeichnend die Richtung nach Verben mit der Bedeutung "schauen, horchen, sagen, fragen"
u. ähnl. und nach Ausdrücken verschiedener psychischer Bestrebungen: Pēteris... nuoskatās uz izpiē̦stuo vagu Purap. Kkt. 43. cits uz cita (Var.: citu) raudzījās (sahen aufeinander, einander an) BW. 3138 var. uz tevim klausuoties (dich, deine Stimme anhbrend) 382, 1. gailīt[i]s saka uz vistiņas (Var.: vistiņu; der Hahn sagt zum Huhn) 2470. runā laudis uz... mana augumiņa (die Leute verleumden mich) 8818 var. Laim[a] uz Laimas vaicājās (die eine Laima [Glücksgöttin] fragt die andere) 4376, 2. vuicā sniedze uz cīŗuļa (die Ammer fragt die Lerche) RKr. VIII, 56. "kâ tas izskatās?" viņa rājās uz brāli (schalt sie den Bruder) Janš. Bandavā 11, 152. man neticēja, bet gan manam ienaidniekam, kas uz mani uzme̦luoja (der mich belog) Mežv. ļ. I, 388. skubināt uz krāpšanu (zum Betrug antreiben) Austr. kal. 1893, S. 37. dusmuoties uz dē̦la (dem Sohn zürnen) Dīcm. pas. v. I, 39. uz sava brāla dusmīgs (auf seinen Bruder bose) Grünh. uz tevim cerējuot (Var.: duomājuot; an dich [in Liebe] denkend) BW. 11018, 5. dievs... apžē̦luojas uz Jē̦kuba (Gott erbarmt sich über Jakob) Pas. IV, 49 (aus Lixna). tik uz dievu apduomāju (nur an Gott denkend gelang ich zur Einsicht), kas māsai maizes duos BW. 13730. uz kam raudi (wen beschuldigst du weinend), tautu meita? tavas pašas vaina bij 21709. uz ve̦cā bāleliņa visas manas asariņas (dem alten Bruder gelten alle meine Tränen) 14581. uz priedītes cirvi trinu, uz meitiņas kājas avu (ich schärfte das Beil, um die Kiefer zu fällen, ich legte die Fussbekleidung an, um das Mädchen zu freien) 13912. viņa prāts stāv, ne̦sas uz dišlera amatu, er hat Lust zum Tischlerhandwerk U. viņš ir uz kaušanuos, er ist geneigt zu Prügeleien U. mēs bijām div[i] māsiņas, simtiem tādu nedabūja, uz vērpšanu, uz aušanu (Var.: pie vērpšanas, pie aušanas; unter hundert fand man nicht solche zum Spinnen und Weben geneigte) BW. 6874, 1. tas jau ir uz mantu, der ist habgierig Kav. zē̦nam pārgājuši visi prieki uz karašām (dem Knaben ist alle Lust zu den Festbroten vergangen) LP. III, 94. tas bijis ļuoti kāŗs uz naudu (sehr geldgierig) VII, 1120. ve̦lns tīri traks uz ķēvi (der Teufel ist sehr erzürnt auf die Stute) 1, 90. ne visiem ļautiņtem uz mantm labs prātiņš (nicht alle Leute sind mir wohlgesinnt) BW. 933. kas tev uz man? was hast du gegen mich? U. tas jau uz manis, das ist ja auf mich gemünzt Seew. n. U. vai es tevi uz nelabu mācīšu (werde ich dich Schlechtes lehren)? LP. I, 141. viņš nebus uz mieru (er wird [damit] nicht zufrieden sein) Lippaiken n. Mag. X, 3, 78. viņš tâ kâ uz mīksču Mag. XIII, 1, 17, es scheint gelinder zu werden. uz lietu arī, kad suns zâli ē̦d (Regen ist auch zu erwarten, wenn der Hund Gras frisst) Etn. II, 71. ja zīlīte ap luogu lē̦kā, tad tas uz salu 96. vari laikā un debešuos nuoskatīties un tad tāmēt, vai uz lietu, uz sausu A. XI, 466. suns vīļājas uz mīkstu laiku (der Hund wälzt sich, wenn gelinderes Wetter zu erwarten ist) RKr. VI, 816. kad ve̦ciem cilvē̦kiem utis aug - tas uz miršanu (das bedeutet den nahen Tod) Etn. II, 111. kad cūkas uz paviļām ruok, tad tas uz miršanu (dann ist [im betreffenden Hause] ein Todesfall zu erwarten) LP. VII, 414. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas. uz cita izstiepjas Br. sak. v. 853. putni le̦c uz puosta (wenn Schlimmes bevorsteht) LP. IV, 19. ģīmi uz smiekliem savilkt (das Gesicht zum Lachen verziehen) DL. dalīt uz pusēm (pusi), auf die Hälfte teilen. dzer ... uz pādītes veselību (auf das Wohl der Tauftochter)! BW. 2015;

6) bei Zeitbegriffen
(dialektisch auch mit dem Dativ),

a) auf die Frage "auf wie lange?":
lai aizve̦d mani uz vienu dienu pie tē̦va (man möge mich auf einen Tag zum Vater bringen) LP. 111, 2. e̦smu uz deviņiem gadiem nuoburts 1, 47. ne uz dieneņas, ne uz nedēļas, tautās nuogāja uz visa mūža BW. 5180;

b) auf die Frage "wann?":
nuo rītiņa es dziedāju, uz vakaŗu (Var.: vakara 136, 1; gegen Abend) gavilēju: nuo rītiņa tautas jāja, uz vakara bāleliņi BW. 451, 2. jauni ļaudis uz rudeni precējās 13777. uz citam rudeņam (im nächsten Herbst) 7872; 11591. vēl neiešu šuoruden, ne uz citu vasariņu (auch im nächsten Sommer nicht) 10596. uz nākuošam pavasaram, im nächsten Frühjahr Smilt. uz nākuošai svētdienai, am nächsten Sonntag ebenda. uz pašiem svē̦tkiem, gerade zum Fest Kav., kurz vor dem Fest BielU. uz Jurģiem, am Georgitag ders. uz Jāņiem, zu Johannis U. uz tuo pašu dienu atnācu, ich kam zum (bestimmten) Tage selbst an U. nākt tâ uz pusnakti (so gegen Mitternacht) Etn. I, 65. viņš uz pusnaktim aizmiga Pas. V, 240 (aus Rositten). uz nakts (in der Nacht) būs lietus Prl. n. FBR. VI, 115. uz trešdienas (am Mittwoch) būšu mājā ebenda. visu rītu smalki malu, uz gaismiņu (bei Tagesanbruch) puspušām RKr. VIII, 56;

c) auf die Frage "zu wann?":
uz rītdienai uzduots, zu morgen aufgegeben Plm. taisa uz parītu kāzas (rüstet die Hochzeit zu übermorgen) LP. I, 64;

7) in verschiedenen Verbindungen: (beim Komparativ) uz manim ve̦cāks, älter als ich Loddiger.
lielāks uz tuo, grosser als der Smilt. u. a. dzer glāzīti uz glāzītes, ēd plāceni uz plāceņa (trink ein Glas nach dem andern, iss einen Fladen nach dem andern)! BW. 33240. kad nuogāju pie tautieša, tad grūtums uz grūtuma (Var.: grūtumuos nuodzīvuoju) 23943. izteica paldies uz paldies (dankte einmal nach dem andem) JK. jaunākai māsai nāk precinieks uz precinieka LP. IV, 119. Sprw.: labāk ēdiens uz ēdiena nekâ sitiens uz sitienu Br. s. v. p. 29. uz (Var.: aiz, pie) ce̦kula turē̦dama (am Schopf haltend) BW. 2720, 2. uz mums gādā (sorgst für uns) Geistt. Lieder und Psalmen v. J. 1671, S. 82. apmīt (meitu) uz kumeliņu (das Mädchen gegen ein Pferd tauschen) LP. VI, 940. lai mijuot kaltu uz viņa izkapti V, 105. nu būt[u] mijis... uz kaimiņu cūkganīti BW. 22448, 1. uz arāju (Var.: arāja) māsu devu, ne uz rudzu tīrumiņu (Var.: tīrumiņa; einem Landmann [Pflüger] gab ich die Schwester, nicht gegen ein Roggenfeld): ja būs labs arājiņš, tad būs rudzi tīrumā 25954. vecīte bija par valdinieci uz visiem kustuoņiem (Herrscherin über alle Tiere) Pas. V, 109 (infl.). es uz acīm e̦smu slimīgs (ich habe kranke Augen) Stricken n. Mag. XIII, 10. uz ausīm kurls (taub) Wirben. skaista meita uz acīm (das Mädchen hat sch6ne Augen) BW. 12327. Andrejs ar Marģietu uz vienām actiņām (haben gleiche Augen [?]). vai tie bija mazgāj[u]šies vienā acu ūdenī? 21361. dzīvuot uz sevi(m), für sich (d. h. nicht als Knecht) leben: pats iesākdams uz sevi dzīvuot Etn. IV, 105. nuoduot... gājēju rīcībā pa gabaliņam zemes, lai tie var dzīvuot uz sevi Janš. Dzimtene IV, 92. uz ruokām vien maizi pelnīt, von der Hände Arbeit allein leben U. viņš uz maniem liniem daudz nepelnīs Wolm., er wird an meinem Flachs nicht viel verdienen. (sa)derēt uz kaut kuo, auf etwas wetten: mēs bijām derējuši uz matiem, un man vajadzēja ļaut Jurkam krietni manus matus pavilnuot Domas II, 295. uz vienu ruoku, im Einverständnis: saimnieks dzīvuo ar ve̦lnu uz vienu ruoku LP. I, 77. uz reizi, auf einmal, plötzlich: uz reizi sāk zeme dimdēt LP. III, 4. uz labu laimi, auf gut Glück: ne˙kuo darīt - jājāj uz labu laimi LP. IV, 92. uz mata, auf ein Haar, genau: kurpe viņai uz mata uzgāja Dīcm. pas. v. I, 66. uz rāviena, sofort, momentan, uz cirtiena (mit einem Hieb) galva nuost LP. IV, 34. es duošu tev uz izbailēm (nach dem Schreck) gaļas saēsties LP. III, 106. uz ruozītes (für eine Rose) uortu ņēmu, uz maguones pusdalderi BW. piel. ² 6447. stabuli uz divpadsmit balsīm (eine Flote mit 12 Tonen) LP. IV, 222. Vgl. Le. Gr. §§ 573-6 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 190.

Avots: ME IV, 311, 312, 313, 314

uzbùolêt ² Katharinenhof bei Erlaa, lerblicken: uzbuolēt kādu cilvē̦ku.

Avots: ME IV, 320

uzceļuôt, wandernd erreichen, (zu etwas) gelangen: mums uzceļuoja čigāni Katharinenhof bei Erlaa.

Avots: ME IV, 320

uzdañcinât,

1) auf etwas (hin)auftanzen lassen:
uzdancināt zirgu uz kājas Stenden;

2) etwas tanzen lassen
(perfektiv): uzdancināt zirgu Katharinenhof bei Erlaa.

Avots: ME IV, 323

uzpletnis Kalzenau, uzplētnis Erlaa, (mit è ² ) Lubn., ein grosses Umlegetuch Fehteln (uzplètnis ² ), Kalzenau, Lubn.; ein Umleger, eine Pelerine: ar... apkaklēm, uzplētņiem... tā (= dāma) izskatījās pēc tauriņa JR. VII, 18.

Avots: ME IV, 366

vārdacs Mag. IV, 2, 26, aparine.

Avots: ME IV, 499

vārnacs, aparine Mag. IV, 2; 26; wohl als vārnadzis (s. dies) aufzufassen.

Avots: ME IV, 506

vārnaga, galium aparine Ulanowska Łotysze 14; eine Art Unkraut Golg., Sessw., ein Unkraut im Flachs Vīt.; ein Unkraut, das auf feuchten Wiesen und Flussufern wächst Vīt.; vārnnagas "mārnakas" Wid.: vārnaga ar saviem asiem, līkumainiem zariem citus augus sarauj kuopā un nuomāc Sessw. linus grūti plūkt, kad tie vārnagu sarauti Vīt. nav ne˙kādas lāga zâles, kur vārnagas aug ders. Aus vārn - naga (zu vãrna + nags).

Avots: ME IV, 506

II vieķis "ceļa suoma" Arinenhof n. Etn. I, 91.

Avots: ME IV, 655

vìrsmètelis MWM. VI, 2; Asp. VII, 21, ein Überwurf, eine Pelerine (?).

Avots: ME IV, 613

II zudinât, schimmern U.: ugunsgrē̦ks sāk zudināt St. - Katharinen n. U.

Avots: ME IV, 749

zvir̃bulis, zvir̃buls Ruj., Demin. verächtl. zvirbulē̦ns BW. 7274, 1 var., der Haussperling, Hausdieb, Felddieb, Gerstendieb (passer domesticus L.) RKr. VIII, 90 (unbek. in A. - Laitzen, Golg., Mahlup, Schwanb., Sessw.): Sprw. balts zvirbulis re̦ti atruodams JK. II, 97; Br. sak. v. 1555. zvirbulis gudrāks par bezdelīgu Frauenb. kuo zvirbulis pa gadu, tuo zirgs uz reizi JK. II, 167. sīkie zvirbuļi BW. 27515. zvirbul[i]s līda paspārnē 12648. paspārnēs, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. - kārkla zvirbulis Konv. ² 2319, eine Art Sperling, der etwas dicker ist, als die gewöhnlichen Sperlinge Siuxt; lauku zv. Konv ^2. 2319, der Feldsperling (passer montanus L. Natur. XXXVII, 64; fringilla montana); mājas (māju Natur. XVII, 65) zv. Konv. ² 2319, der Haussperling (passer domesticus L.); meža zv., ein kleiner, grauer Vogel mit gelbem Streifen um den Hals und auf der Brust Sassm.; niedŗu zv., der Rohrsperling Sassm.: niedru zvirbulis uzturas upes niedrās un kārkluos; sūdu (sūņu) zv.; die Goldammer (emberiza citrinella). Zu li. žvìrblis "Sperling". Le. zvirbulis für zvirblis vielleicht nach cīrulis, svāpulis u. a., wenn nicht mit dem Suffix, das z. B. auch in poln. wro`bel (gen. wro`bla) "Sperling" vorliegt. Vielleicht kontaminiert aus einem mit virb- (zu r. воробей "Sperling" usw.) und einem mit z- resp. li. ž- (vgl. le. zvĩgurs, zvipuris, žīgurs) anlautenden Wort.

Avots: ME IV, 776, 777