rodums

ruodums "?"·: māsa brāli izruotāja deviņiem ruodumiem Etn. I, 45 (aus Neugut). Vielleicht als hochle. rodums < *radums aufzufassen.

Avots: ME III, 577


rodums

ruodums: ruõdumi Dond., Pilten "saktes, puķes, lentes u. c., ar kuo gre̦znuojas jaunas meitas": tautu meita izgre̦znuota ar raibiem ruodumiem ("ruotas lietām uz krūtīm") VL. ebenda. Die Bemerkung über die Herkunft dieses Wortes ME. III, 577 ist demnach zu streichen!

Avots: EH II, 391