Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rstîtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rstîtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (11)

iesvārstīties

ìesvārstîtiês, auf eine bestimmte Art und Weise zu pendeln anfangen: pēdīgi tā (mēle) tuomē̦r iesvārstījās parastā virzienā Duomas I, 373.

Avots: ME II, 75

kārstīties

kãrstîtiês,

1): guovs kārstās pēc barības IMM. 1933 II, 461. kārstās, ka varē̦tu nuoķert Erlaa. zirgs iet kâ neēdis, gar ceļmalām kārstīdamies ebenda. kuo jūs te kãrstāties? Nötk. lūkuo tik tur kārstījies (sieh dich vor, dass du dich dort nicht einmischst)!
P. W. Šis ar mani tiesāties? 14; ‡

2) k. ar kuo Warkl., sich einlassen mit jem.:
kuo tu ar tuo puisi kārsties? ‡

3) k. apkārt bez darba, müssig herumlungern
(aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 604

kārstīties

kãrstîtiês [C., Jürg.], nach etw. langen, sich unaufgefordert an einer Arbeit beteiligen wollen;" mit Liebesgedanken herumhäckern": kuo nu tik daudz kāsrties; tik˙pat ābuoli nedabūsi Bers. kuo te kārsties, tevis te nevajaga Lös. kuo viņš ap tuo Lienu tâ kārstās; tik˙pat tur kāzu neiznāks A. - Schwanb. [Wohl zu aizkar̂t, ķer̂t; vgl. kar̂stîtiês.]

Avots: ME II, 199

marstīties

marstîtiês, -uos, ĩjuos,

1) gestikulieren:
burvis izdara kaut kuo ačgārni un pie tam marstās un beržas ar ruokām Etn. visi trīs staigāja ar ruokām pa gaisu mē̦tādamies un marstīdamies A. v. J. 1896, S. 254; [mar̂stîties Fest.] "kājām, ruokām slābani mē̦tāties; neveikli kuo darīt, tūļuoties" Lös. u. Bers. n. Etn. IV, 145; ["niekuoties" Meselau;

2) heucheln, sich anstellen, verstellen
Wid.]

Avots: ME II, 564

nosūrstīties

nùosūrstîtiês, = nùosũkstîtiês, nùosũruôtiês: Launadze vēl nuosūrstījās, ka agrāk e̦suot Uosi turējuse par labu ... zē̦nu ..., bet nu ... viņa gan uz tuo vairs neduomātu Janš. Mežv. ļ. I, 357.

Avots: EH II, 93

pakarstīties

[pakarstîtiês, ein wenig langen od. sich strecken nach: p. pēc kā Bers.]

Avots: ME III, 41

pārsvārstīties

pãrsvā`rstîtiês, [gehend wiederholt das Gleichgewicht verlieren]: viņš gāja palīguodamies, pārsvārstīdamies Aps.

Avots: ME III, 180

sasvārstīties

sasvārstîtiês, sich zu bewegen anfangen, sich heftig seitwärts neigen: kuģis var viegli sasvārstīties un apgāzties Jansuons. ē̦nas sasvārstās un aizlīguo Stari II, 491.

Avots: ME III, 752

skars

‡ skarstîtiês P. Alunāns, vertraulich jem. (wiederholt) berühren. Zu skar̂t 2 II.

Avots: EH II, 502

sūrstīties

sūrstîtiês, = sūkstîtiês 2: Andrejam bija daudz ieme̦sla kuo sūrstīties par māti AusekIis. sūrstījās, ka... šnabis e̦suot pārāk stiprs Janš. Dzimtene IV, 229. "kuo lai rakstu?" Jē̦kabs sūrstījās Bandavā I, 262.

Avots: ME III, 1134

Šķirkļa skaidrojumā (5)

mārstīt

‡ mārstît "?": Mārcis atturīgi mārstīja ruokas Sārts. Daugava 1934, S. 800. Vgl. marstîtiês.

Avots: EH I, 793

nārstīt

nā`rstît, nārstuôt, oft refl. nā`rstîtiês, nā`rstuôtiês, intr., freqn., laichen, sich begatten: e̦ze̦ra malās zivis nārstuojas Latv. ja februāŗa mēnesī zaķi nārstuojas, tad marta mēnesī brauks ar ragavām Etn. II, 25.

Avots: ME II, 701

sasvarot

‡ sasvaruôt, ins Gleichgewicht bringen, stabilisieren: vārīgi sasvaruots institūts A. Upītis Ģertr. 213. Refl. -tiês, = sasvārstîtiês: ratiem stiprāk sasvaruojuoties, uztrūkāmies nuo miega (aus einem Manuskript).

Avots: EH XVI, 452

uzbirdināt

uzbirdinât, Refl. -tiês Lemb., Selg., = ‡ uzbārstîtiês: siena smalkumi uzbirdinājušies.

Avots: EH II, 718