I ruņģêt, -ēju Ar., ruņģuôt, (jem.) ruņģis nennen: kuŗam vārda nezinām, tuo par ruņģi ruņģējam (Var.: runģuojam, lamājam) BW. 20833 var.

Avots: ME III, 562

II ruņ̃ģêt, dick zusammenwickeln Wolmarshof.

Avots: ME III, 562