ruku

ruku, Interjektion: ruku, ruku, rāvu, rāvu[?], kur jāj četri brūtgāniņi! BW. 14517, 7.

Avots: ME III, 557


ruku

ŗuku, ruku, zur Verstärkung von ŗukt (rukt): dziedi, ganu meita, lai aug pupi lielumā; ja tu labi nedziedāsi, saruks ruku rukumā BW. 719.

Avots: ME III, 588