runčuks

runčuks, runčukē̦ns, Demin. zu ruñcis, der Kater: runčuks laipuo ...uz pakša pusi... pa maigļu sē̦tu Bārda Zemes dē̦ls 53. aijā, mans runčukē̦n, žuliciņ tu! ebenda 99.

Avots: ME III, 561


runčuks

runčuks, runčukē̦ns: auch (mit ùn 2 ) Saikava.

Avots: EH II, 384