ruņķis
‡ ruņķis,
1) "runcis" Mag. VI, 152;
2) "etwas Kurzes und Rundes"
(mit uņ̂ 2 ) Lems.: puika nuobaruojies apaļš kâ r. de̦sas ruņ̂ķis ("gabals") Veļķi
Avots: EH II, 385
1) "runcis" Mag. VI, 152;
2) "etwas Kurzes und Rundes"
(mit uņ̂ 2 ) Lems.: puika nuobaruojies apaļš kâ r. de̦sas ruņ̂ķis ("gabals") Veļķi
Avots: EH II, 385