Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ruņķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ruņķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
druņķis
kruņķis
‡ *kruņ̃ķis, in der Verbind. kruņ̃ķa de̦sa AP.,
a) = ‡ krun̂ķenīca;
b) eine Grützwurst:
putrāmu de̦sas sauc reižiem par kruņķa de̦sām.
Avots: EH I, 660
a) = ‡ krun̂ķenīca;
b) eine Grützwurst:
putrāmu de̦sas sauc reižiem par kruņķa de̦sām.
Avots: EH I, 660
pastruņķis
pastruņķis,
1) eine Peitsche, mit der an einigen Orten die Bauern gestraft werden
St.; [eine Strafe auf den Hintem mit der Peitsche U.];
2) ein halberwachsener Knabe
U. [Nach Brückner Litu-slav. Stud. I, 179 aus wruss. пострóнокъ "Strang"].
Avots: ME III, 109
1) eine Peitsche, mit der an einigen Orten die Bauern gestraft werden
St.; [eine Strafe auf den Hintem mit der Peitsche U.];
2) ein halberwachsener Knabe
U. [Nach Brückner Litu-slav. Stud. I, 179 aus wruss. пострóнокъ "Strang"].
Avots: ME III, 109
ruņķis
‡ ruņķis,
1) "runcis" Mag. VI, 152;
2) "etwas Kurzes und Rundes"
(mit uņ̂ 2 ) Lems.: puika nuobaruojies apaļš kâ r. de̦sas ruņ̂ķis ("gabals") Veļķi
Avots: EH II, 385
1) "runcis" Mag. VI, 152;
2) "etwas Kurzes und Rundes"
(mit uņ̂ 2 ) Lems.: puika nuobaruojies apaļš kâ r. de̦sas ruņ̂ķis ("gabals") Veļķi
Avots: EH II, 385
struņķis
struņ̃ķis,
1): de̦sas s. Siuxt. (mit uņ ) Wessen; ein rundes, nicht gespaltenes Stück Holz
(mit ùņ 2 ) Warkl.;
6): ein feistes Ferkel od. Kind
Siuxt; vilka s. Tdz. 85723.
Avots: EH II, 590
1): de̦sas s. Siuxt. (mit uņ ) Wessen; ein rundes, nicht gespaltenes Stück Holz
(mit ùņ 2 ) Warkl.;
6): ein feistes Ferkel od. Kind
Siuxt; vilka s. Tdz. 85723.
Avots: EH II, 590
struņķis
struņ̃ķis C., strùņķis 2 Prl.,
1) ein Strunk
U. (Kohlstrunk), (struņ̃ķis) Dunika, Kandau, Selg., PS.; ein kurzes Stück (von etwas Biegsamem Mar. n. RKr. XV, 138), ein rundes Stück Dond.: de̦sas struņķis Plm. n. RKr. XVII, 79, Mar., (mit -uņ̃- ) Dond., Iw. struņķis striķa Plm. n. RKr. XVII, 79. tam lineļi kâ struņķē̦ni (Var.: tam neauga gari lini) BW. 32231, 1. asti... kâ struņķi... izrāvu Lapsa - Kūm. 249;
2) ein kurzer Ast
Blieden n. Etn. II, 49: meitas tuos (= puišus) struņķiem (Var.: strubiķiem) nuomē̦tāja BW. 13082 var.;
3) struņ̃ķis Serbigal, Grützwurst;
4) struņ̃ķis Dond., Schnittkohl:
lauks ar struņķiem nuostādīts Dond. n. RKr. XVII, 54;
5) ein längliches Stück Schweinekot
Spr.: cūku struņķis (Var.: stapars) BW. 29348, 5 var.;
6) ein kleiner, dicker Mensch
U. S. strunks 1.
Avots: ME IV, 1095
1) ein Strunk
U. (Kohlstrunk), (struņ̃ķis) Dunika, Kandau, Selg., PS.; ein kurzes Stück (von etwas Biegsamem Mar. n. RKr. XV, 138), ein rundes Stück Dond.: de̦sas struņķis Plm. n. RKr. XVII, 79, Mar., (mit -uņ̃- ) Dond., Iw. struņķis striķa Plm. n. RKr. XVII, 79. tam lineļi kâ struņķē̦ni (Var.: tam neauga gari lini) BW. 32231, 1. asti... kâ struņķi... izrāvu Lapsa - Kūm. 249;
2) ein kurzer Ast
Blieden n. Etn. II, 49: meitas tuos (= puišus) struņķiem (Var.: strubiķiem) nuomē̦tāja BW. 13082 var.;
3) struņ̃ķis Serbigal, Grützwurst;
4) struņ̃ķis Dond., Schnittkohl:
lauks ar struņķiem nuostādīts Dond. n. RKr. XVII, 54;
5) ein längliches Stück Schweinekot
Spr.: cūku struņķis (Var.: stapars) BW. 29348, 5 var.;
6) ein kleiner, dicker Mensch
U. S. strunks 1.
Avots: ME IV, 1095
Šķirkļa skaidrojumā (3)
spruņģis
spruņ̃ģis Karls., spruņģis U., spruņķis BW. 6635 var., ein Knebel: suņiem spruņģi (Var.: spruņķus, kuokus) mē̦tādama BW. 6635 var. - Demin. spruņ̃ģītis Burtn., ein kleines Hölzchen, wie man sie früher anstatt der Knöpfe an den Unterhosen hatte. - viņam tagad sprunģis Serben, er hat jetzt Pech.
Avots: ME III, 1025
Avots: ME III, 1025
struņķe
strunks
strunks,
1) der Strunk
Wid.: skābeņu struñks Iw.;
2) "?": atjāja tautu dē̦ls strupu, strunku kumeliņu BW. 17174, 1. In der Bed. 1 wohl nebst struņķis und estn. truṅk "Strunk"
aus mnd. strunk "Stengel eines grössern Krautes". In der Bed. 2 aus *struks (= li. strukas "kurz, gestutzt") und (kuron.) *strungs (= li. strungas "gestutzt")?
Avots: ME IV, 1095
1) der Strunk
Wid.: skābeņu struñks Iw.;
2) "?": atjāja tautu dē̦ls strupu, strunku kumeliņu BW. 17174, 1. In der Bed. 1 wohl nebst struņķis und estn. truṅk "Strunk"
aus mnd. strunk "Stengel eines grössern Krautes". In der Bed. 2 aus *struks (= li. strukas "kurz, gestutzt") und (kuron.) *strungs (= li. strungas "gestutzt")?
Avots: ME IV, 1095