saķaulēt
saķaulêt,
1) zerschlagen:
saķaũlēt bļuodu Wolm., Salis, Widdrisch;
2) gierig aufessen
(mit àu 2 ) Lis., Golg.;
3) liederlich vermauern:
mūrnieks krāsni tikai saķàulējis 2 Lis., Golg., Adleenen.
Avots: ME II, 662
1) zerschlagen:
saķaũlēt bļuodu Wolm., Salis, Widdrisch;
2) gierig aufessen
(mit àu 2 ) Lis., Golg.;
3) liederlich vermauern:
mūrnieks krāsni tikai saķàulējis 2 Lis., Golg., Adleenen.
Avots: ME II, 662