sariezt,
sträuben: sariêzti mati BW. 20164, I.
kaķis..., kâ tik pamana suni, sariež spalvu, izlaiž nagus Pas. I, 312 (aus Bolwen). Refl.
-tiês,1) sich beim Gedrehtwerden anhäufen: pe̦lus, smiltis sariêžas 2 kuopā, gubā MSiI.;
2) sich werfen, sich ausbeugen Lennew.
sich seitwärts neigen: siena ve̦zums ir sariêzies (sašķiebies) uz vienu pusi; sē̦ta sariezusies Laud.
dēlis sariêzies Golg.
vannai dēlīši sariezušies (briestuot sašķiebušies) Lennew.
viņa zuobi bija melnīgsnēji un sariezušies Blaum., Druw., (mit
iê) Fehsen, Stomersee.
grāmatām vāki saulē sariežas Druw.;
3) sich sträuben: mati sariezušies Lettg.
gaiļi sariezušies viens pret uotru N. - Laitzen.
Avots: ME III,
719