saaũklêt, tr.,

1) längere Zeit (die ganze Zeit) wiegen:
pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī vien saauklēja (Var.: nuoauklēja) BW. 23047. trīs dieniņas, trīs naksniņas uz ruokām saauklēju (sc.: līgaviņu) 33616. trīs gadiņi saauklēju pipel[i] cimda īkstītī 35617;

2) wiegend aufziehen, gross ziehen, aufwachsen lassen
Spr.

Avots: ME III, 590

saaũklêt, ‡ Refl. -tiês, längere Zeit aũklêt (intr.): meiteni es saauklējuos te˙pat vai divi vasaras. smagi ilgi saauklējuos kâ pagānu Saikava.

Avots: EH II, 395