sabeñdêt, tr., durch gewaltsame Behandiung und Anstrengung verderben U.: zirgu. krauj tādu ve̦zumu - sabendēs zirgu! Dond. bē̦rni harmōnikas sabendējuši MWM. v. J. 1896, S. 487. Ref1. -tiês, durch schwere Arbeit siech werden: nu ir sabendē- jušies abi pie lielajiem darbiem MWM. VIII, 338.

Avots: ME III, 592

sabeñdêt, ‡

2) abmartern:
kle̦pus mani negantīgi sabendēja (aus einer Handschrift).

Avots: EH II, 396