sabēgt

sabêgt, intr., fliehen, flüchten, zusammenflüchten (von mehreren Subjekten gebraucht): visas manas skaistas dziesmas vītuolā sabē̦gušas BW. 1050, 8. visi jē̦ri sabē̦guši zem apiņa lapiņām 13432.

Avots: ME III, 593


sabēgt

sabêgt, ‡

2) weniger, kürzer werden, schwinden
Strasden: uz rudeni jau dienas gaisma sabē̦g.

Avots: EH II, 396