sabrẽcinât, tr., zu heftigem Weinen veranlassen: bē̦rnu. mācītājs tik svarīgu sprediķi sacīja, ka daudz ļaudis sabrēcināja Dond.

Avots: ME III, 597

sabrẽcinât: vēl sabrēcināsi mūsu mazuo Janš. Mežv. ļ. II, 12.

Avots: EH II, 397