Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sacu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sacu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

sacuidināt

sacuidinât, sacu(j)inât c., Jürg., Gr.Buschhof, tr., aufhetzen: sacuidināja sunīti LP. VI, 747.

Avots: ME III, 604


sacuidīt

sacuidît, sacuidinât: sacuidīja (suni) labi Pas. II, 425.

Avots: EH II, 400


sacujināt

sacujinât (unter sacuidinât): s. suni, lai atgrìež guovis AP.

Avots: EH II, 400


sacukurot

sacukuruôt,

1 ) tr., verzuckern ;

2) intr., verzuckern:
me̦dum vajag sacukuruot, tas ir, sabiezēt Arstn. kalend. I1, 61. Refl. -tiês, verzuckern (intr.).

Avots: ME III, 604


sacumi

sacumi: auch Fianden, Liepna, Seltingshof.

Avots: EH II, 400


sacumi

sacumi > ostle. socumi Oppek., NeuRosen, (siena, sūdu) sakumi.

Avots: ME III, 604

Šķirkļa skaidrojumā (2)

secums

se̦cums, die Verästelung, Verzweigung U.; die Mistforke (se̦cumi Arrasch, Ermes) Bielenstein Holzb. 503; ein spiessförmiges Hölzchen (mit Hilfe dessen man Kinder das ABC lehrt) Lancmanis: se̦cumu skatās, zuobiņu bakstīt BW. 19331. Vgl. sacumi und se̦kums; das -c - wohl aus einer Form *sece resp. *sace (= li. šãkė "Forke").

Avots: ME III, 810, 811


vanags

vanags (li. vãnagas "Habicht"),

1) auch vanaga L. Bērziņš, Demin. verächtl. vanadzē̦ns Stāsts Krieviņ 20, vanaģelis Janš. Bandavā I, 195, der Habicht, Taubenhabicht, Taubengeier (astur palumbarius L.); der Adler Mērdzine: vanags klidzina Etn. II, 51. es nebiju lauka irbe, vanagam nuotverama Biel. 775. vanadziņa lidinās VL. aus Lesten. lai viņu vanags! Celm., hol ihn der Teufel! - bezdelīgu vanags A. v. J. 1899, S. 369, der Lerchenfalke (falco subbuteo L.); cāļu v. U., = vistu v.; cīruļu v. Natur. XXXVII, 2, = bezdelīgu v.; dze̦ltānais v., der Turmfalk (falco tinnunculus L.). Natur. XXXVII, 7; Usmaiten n. RKr. XVII, 62; lietu v., a) die Weihe U.; b) der Mäusebussard (buteo vulgaris Bchst.); lietus v., der Kiebitzregenpfeifer (squatarola helvetica Briss.) Dubena; mazais vanadziņš, der Zwergfalk (falco aesalon L.) Natur. XXXVII, 5; medību vanags, falco gyrfalco Konv. 2 1920; peļu v., der Mäusebussard (buteo vulgaris Bchst.); falco buteo U.; "= klijāns" A. v. J. 1899, S. 369; = vēja v.: brūnas acis kâ tam peļu vanagam BW. 9826; sarkankāju v., der Rotfussfalk (falco vespertinus L.) Natur. XXXVII, 6; tīrumu vanadziņš A. v. J. 1899, S. 369, = dze̦ltānais v.; utu vanags, die Sturmmöve (larus canus L.) Dubena, Liewenhof; vēja v. BW. 5443, der Sperber (astur nisus L.) U., Glück III Mos. 11, 16; vistu v., der Hühnerhabicht (astur palumbarius L.) U., Natur. XXXVII, 18; zivju v., der Fischadler (pandion halia?tos L.); falco haliaetus U.; zvirbuļu v., = peļu v.; vēja v., a) der Mäusebussard U.; b) der Sperber Natur. XXXVII, 19; zviedru v., der Jagdfalke (falco candidus) am kurländ. Strande. - vanagu māte, eine Rabenmutter U. vanaguos iet, blinde Kuh spielen Edwalen n. U.;

2) "nuo kuoka pagatavuots rīks rudzu vagu slaucīšanai" N.-Salis;

3) vanagu aka Vēr. II, 930 "dipsacus laciniatus".
Zu apr. sperglawanag "Sperber" (vgl. auch apr. gertoanax "Hühnerhabicht" ); zur Etymologie s. KZ. LII, 112; zum Suffix vgl. got. ahaks "Taube".

Avots: ME IV, 468