sagrabinât,

1) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit rasseln, klappern;

2) zusammensuchen, zusammenscharren:
sagrabināt pēdējuo kapeiku Ahs., Sassm. sagrabināt beidzamuo grasīti LP. I, 123. sagrabinājis naudu (auch Dond.) un nesis atduot V, 399. pusi vien jau tik paši sagrabinājām Siliņš 25. māte sagrabināja skaliņus R. Sk. II, 129. Refl. -tiês, = sagrabinât 1: grabinātājies tâ sagrabinājies cauru ziemu LP. VI, 14.

Avots: ME II, 627

sagrabinât, ‡

3) intensivierende Perfektivform zu grabinât I 2: Pieteris sagrabina ... zirga ādu Pas. XII, 134 (aus Domopol). sagrabina ("?") staļļa durvis Tdz. 52382.

Avots: EH XVI, 409