saprakât, tr., fest zusammenpacken, -stopfen: saprakāt skapī drēbes, kastē kartupeļus Funkenhof. viņš tâ saprakājis kastē ābuolus, ka tie sabuojājušies ebenda. saprakā tuos salmus augšā! Nikrazen.

Avots: ME II, 706

saprakât, ‡ Refl. -tiês Dunika, sich dicht ankleiden: puiši vēl nav saprakājušies.

Avots: EH XVI, 438