saruotît, tr.,

1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju ² glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;

2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.

Avots: ME III, 725

saruotît,

1): s. ("sašūt") drēbes gabalus Saikava (mit ùo ² ). s. (zusammenstücken)
balku ar balku ebenda.

Avots: EH XVI, 445