saslãbt,

1) zusammenfallen (von Geschwüren)
Aps.;

2) kränkelnd schwach, matt werden
PS.

Avots: ME III, 736

saslãbt,

1): pēc atdrēģiem, kad sniegs būs saslābis Jauns. Raksti III, 362 (ähnlich 387).

Avots: EH XVI, 448