sastaigât,

1) intr., längere Zeit gehen:
trīs dienas, trīs naktis tâ sastaigāja LP. V, 281. viņš sastaigāja ilgu laiku VII, 134. visu nakti sastaigāju ap me̦lnuo ezerinu BW. 35762;

2) tr., volltrampeln, gehend besudeln:
grīžu deķi sastaigāt ar smilktīm Ahs. n. RKr. XVII, 51. Refl. -tiês, sich gehend zuviel tun.

Avots: ME III, 745

sastaĩgât,

1): hingehen:
cikam vecītis sastaigāja uz muižu, tikam ... Pas. X, 147 (aus Lettg.; ähnlich XV, 275);

2): sē̦tmalīši sastaigāti (festgetreten?)
plikajām kājiņām BW. 4535, 3; ‡

3) gehend ermüden (tr.)
Dunika: sastaigātas kājas. Refl. -tiês, ‡

2) einander besuchen:
senāk kaimiņi sastaigājušies draudzībā Sārts Str. 99. ar tiem pat nevēlējies s. Anekd. IV, 293.

Avots: EH XVI, 450