satrupēt

satrupêt Spr., Druw. n. RKr. XVII, 76, Saussen, Lös., Nerft, intr., verfaulen, vermodern, mürbe, morsch werden: sagreizis un satrupējis kuoks A. XXI, 388. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. uozuols satrupēja Etn. II, 112; LP. VII, 742. satrupējušas lapas Konv. 2 2471. satrupējuši kūtsmē̦sli 2069. slapjuos rudeņuos tupeņi satrup zemē Nerft, Golg. drēbe plīst kâ satrupējuse Lös.

Avots: ME III, 766


satrupēt

satrupêt, ‡

2) zerbröckeln (?):
palīdz arī akmiņiem juo drīz s. kuoku saknes ... viņas dze̦nas tanīs plīsumuos iekšā un ... plēš akmiņas pušu Pēt. Av. III, 221.

Avots: EH XVI, 457