Paplašinātā meklēšana

atrežģît, atrežģuôt, tr., loswickeln, entwirren: sarežģītu dziesmiņu atkal atrežģīt RKr. VIII, 26; atrežģījums, die Entwirrung, Lösung.

Avots: ME I, 185

cil˜pains, mit Schlingen, Schleifen, Ösen, Knoten versehen: cilpains aude̦kls. cilpaini dvieļi BW. 25474;

2) verwickelt, kompliziert:
lieta palikusi daudz sarežģītāka un cilpaina Kronv.

Avots: ME I, 382

klaîda (li. klaidà, acc. klaĩdą "der Irrtum", kláida "блудяга, шатун"),

1) die Irre, [der Irrtum, Fehler]:
jūk dzīve klaidā Rainis. [tas ir liels... sarežģīts darbs, uz bez klaidām tuo veikt gan˙drīz nav iespējams Latgalītis No 1.] klaidu klaidām, durcheinander, verwirrt: vējš iznē̦sāja lapas klaidu klaidām pa rugāju;

2) klaida, der Herumtreiber:
putnu suns palicis klaida Dond. tas sadevies ar nerīšu un klaidu Adam.

Avots: ME II, 208

[II marnîtiês "sarežģīties" (vom Garn od. von einem Netz) Baltinov.]

Avots: ME II, 564

miglaîns, neblig, umnebelt: ciema meitas kuoši dzied miglainā rītiņā BW. 529, 4 var. miglaiņas acis Stari III, 225. nav ne˙kā miglaiņāka un sarežģītāka par šuo modernismu Vēr. II, 1128.

Avots: ME II, 624

‡ mur̃kšīgs AP., verwickelt (sarežģīts): m. darbs.

Avots: EH I, 834

mur̂kšis (unter mur̂kšķis),

1): ieskrējis tāds švurkstis un m. ("?") Pas. XIV, 268 (aus Smilt.); wer zur Schlafzeit nicht schläft
(mit ur ) OB.;

4): "sarežģīts darbs; juceklis AP.: tāds mur̃kšis, ka ne˙maz nevar atšķetināt Ramkau; ‡

5) mur̃kšis Seyershof, ein wirrer Lärm von gleichzeitigem Sprechen od. Lachen mehrerer Personen;
‡

6) jemand, der sich in alles hineinmischt (in alles seine Nase steckt)
AP. (mit ur̃ ).

Avots: EH I, 834

‡ II naistîtiês Rugāji "sarežģīties".

Avots: EH II, 3

I peizerêt,

1) "?": pirku peizerīti alus puiša peizerēt BW. 19513, 1;

2) (mit èi ² ) "sarežģīt, samurkšķīt" Selsau;

3) "Ungehöriges sprechen oder tun"
Kreuzb.

Avots: ME III, 193

piņ̃ķêt, -ēju,

1) verknoten, verwühlen; "sarezģīt" Grünw.;

2) "?": muocīt un piņķēt. Refl. -tiês,

1) sich abmühen
PS.: cik tur daudz kuo piņ̃ķēties (pūlēties) Ronneb. piņķējas un čamdās, ka netīk ne skatīties Alm.;

2) "sarežģīties" Grünw.;

3) sich störend dazwischen mischen:
p. pa kājām Grünw.

Avots: ME III, 221

pužeklis,

1) "?" : pa vakariem staigājuot apkārt pužekļi JK. VI, 26; 21 "sarežģīta dzija; savīstīts papīrs" Stomersee, Bauske.

Avots: ME III, 444

sačamarêt "kuopā sačamdīt" Nötk.; "savilkt čumurā; nekārtīgi savīstīt" Lennew.; "saburzīt (piem. papīru)" Schibbenhof; "satīt, sarežģīt (piem. dziju)" Mar.; "sajaukt (ūdeni) ` A.-Schwanb., Ramelshof; nachlässig zusammenstellen: s. aizgaldu Jürg.; nachlässig zusammenflicken Erwalen; "sarušināt uogles un malku, lai labāk de̦g" Festen; "in Trauben wachsen (von Haselnüssen)" Vank. Refl. -tiês N.-Peb., = sarežģītiês, sich verwickeln : dzija tinuot sačamarējusies.

Avots: ME III, 604

saķe̦buruôt,

1) falsch und liederlich anfertigen
N.-Peb., Vank.: Kalve nuolūkuojās milzīguos, saķe̦buruotuos, sienai uzkrāsuotuos burtuos Duomas I, 677; verderben, beschädigen Lenzenhof; zusammenkritzeln Kokn.: s. pilnu lappusi Jürg., Kurs., Serbigat u. a.;

2) "steif und ungewandt zusammen hineingehen":
mazie jēri saķe̦buruoja kūtī Kokn.;

3) "same̦zgluot" Sessau, "sapinkât" Lenzenhof, "sarežģīt (dziju)";

4) sich verzweigen
Pe̦nkule. Refl. -tiês, ästig, knorrig werden: kuoka ce̦lms saķe̦buruojies Dunika.

Avots: ME II, 662

‡ sameķerêt Auleja "sasiet me̦zglā, sarežģīt, sapīt": s. juostu galā, lai neārdās.

Avots: EH XVI, 429

samistrêt, samistrît Nötk., samistruôt, tr., vermischen, durcheinandermengen, verwirren: viņš pie tiesas tuo lietu tâ samistrīja, ka nevarēja ne gudrs tikt Nötk. samistruota laulībiņa Zalktis l, 21. Refl. -tiês, sich verwickeln, sich verwirren: mēle samistruojas Etn. III, 140. samistrîtiês "sarežģīties, kļūdīties" Warkl.

Avots: ME II, 687

samurkšît, samurkšķît N. -Peb., tr., verwickeln, verwühlen: samur̂kšīt dziju Ronneb. es neduošu savas dziesmas tautiešam samurkšīt (Var.: sarežģīt) BW. 899, 1 var. Refl. -tiês, samurkšķêtiês Wesselshof, sich verwicketn, verwühlen: samurkšījusies dzija.

Avots: ME II, 690

sapanaruôt,

1): "sarežģīt, sajaukt" Erlaa: s. virvi.

Avots: EH XVI, 434

‡ sapūcêt "?": sarežģītu, sapūcē̦tu galvu Kaudz. Izjurieši 129.

Avots: EH XVI, 439

sarežģît Wid., PS., Trik., Smilt., sarežģêt U., sarežģinât U., tr., verflechten, verwickeln, Stricke in Unordnung bringen U., verwirren (auch fig.): dzijas, diegus, tīklus. šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī A. XX, 707. tuos cimdiņus brāļam devu, kur rakstiņi sarežģīti (Var.: sajukuši) BW. 25488. es nedevu ne˙vienam savu dziesmu sarežģīt (Var.: sarežģēt, samurkšīt) BW. 899. aptvert savā uomā sarežģītus jautājumus (verwickelte, schwer zu lösende Fragen) Vēr. I, 1436. nuo grgkiem sarežģītu (verwirrt) sirdi atpestīt aus einem alten Gesangbuch. Refl. sarežģîtiês Ruj., Bers., sarežgêtiês Celm., sarežģuôtiês Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 47, sich verwickeln, sich verwirren (auch fig.): dzija sarežģījas Ruj., Bers. zirgs stāvēja krūmuos sarežģījies Krišs Laksts 85. ķesterim sarežģījās kājas LP. VII, 129. cīņa vēl sarežģījās (wurde verwickelter, komplizierter) Konv. ² 404. sarežģas duomu audi Kārstenis. - Subst. sarežģījums, der Wirrwarr; die Verwicklung, Verwirrung, die Komplikation: teikā... viss burvīgi vijas un pinas, bez kādiem ievē̦ruojamiem sarežģījumiem B. Vēstn. bija kāds mazs sarežģījums Strausu dzimtā Jāņa dēļ A. v. J. 1896, S. 755.

Avots: ME II, 715, 716

sašķeterêt Wid., sašķetinât C., Spr., tr., zusammendrehen, -zwirnen; (fig.) eng verbinden: sašķeterē divas viente̦ku dzivitiņas par vienu pavedienu Janš. Bandavā I, 321. nuo sašķetinātām dzijām II Mos. 36, 8. viss sašķetināts kamuolā Jaun. mežk. 186. tagadne ir neaprakstāmā kārtā sašķetināta ar pagātni Stari II, 709. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; sich eng verbinden: duomas, kas sašķeterējās kuopā A. XX, 771; sašķetinât "lose, leicht zusammendrehen" Jürg.; "sarežģīt" Gr.-Buschhof. Refl. sašķetinâtiês Schwanb. "sarežģīties", sašķēlêt,"sarežģīties".

Avots: ME III, 755

‡ satimerêt,

1) zurechtmachen
C., Nötk.: vai varēsi saplīsušuo lietu s.?

2) "sabuojāt, sarežģīt" Lems., Orellen: ta[d] nu satimerēji gan! Refl. -tiês Tirsen n. RKr. XVII, 83 "?".

Avots: EH XVI, 456

savar̂zât, zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen Salis n. U.; "zusammentragen (fig.)"Dr.; "sarežģīt" Sessw., Lindenhof, Bers., Golg.; "iznē̦sât 1, saauklêt 1": s. bē̦rnu N. - Peb.

Avots: ME III, 781

I saver̂kšķinât, sich zusammenziehen lassen, sich runzeln machen Nötk.: s. pastalas Vank. kučieris saverkšķināja (zog wiederholt zusammen; so auch in Odsen) savas... actiņas Blaum. St. 8; "sarežģīt (dziju)" Kalwen (mit er̃). Wohl zu savergt.

Avots: ME III, 785

savirskât ² Gr. - Buschhof, Warkl., (mit ir̂) Golg., zerreissen, zerfetzen: s. drebes. Refl. savir̂skâtiês,

1) auch savir̂šķâtiês Saikava, "sanākt naguos" Celm., Warkl.;

2) "savilkties, sarežģīties": dzijas savir̂skājas ² Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 788, 789

šķḕ̦rskùoks, das Querholz: silītes ar sarežģītākiem šķē̦rskuokiem R. Sk. II, 66. dziju nuo rumbiņām ve̦lk uz šķē̦rskuokiem A. XI, 83.

Avots: ME IV, 36

tīmiņš, eine Arbeit, die nicht von statten geht Alksnis-Zundulis: tāds tīmiņš sarežģītu dziju tīt, veldres ve̦ltu labību pļaut.

Avots: ME IV, 201

varažuôt,

1) = varažât I: varažuo un laukā ārda Pēt. Av.;

2) = varažât 2: es neduošu ne˙vienam savu dziesmu varažuot (Var.: sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 475

I varžât, -ãju, kreuzweise binden Serben; (aus Garn, Schnüren) flechten, wirken (mit ar̂ ) Blumenhof, Raiskum; "savārstīt pavedienu, valgu sietveidīgi" Ramkau; kreuz und quer zu sammennähen Serben; "saistīt, raisīt, sarežģīta Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran; "ievilkt, režģīt" (auf Stricke bezogen) C. (mit ar̃ ); (in der Eile) oberflächlich nähen Memelshof, (mit ar̃ ) AP., C.; "šâ, tâ saistīt, vārstīt" Ramkau; (ein Loch im Kleid) mit Zwirn stopfen Kosenhof (mit ar̂). Vgl. varažât und varzât.

Avots: ME IV, 482, 483

II varžuôt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, = varžât, "saistīt, raisīt, sarežģīt".

Avots: ME IV, 483

važerêt,

1) s. važarêt;

2) = varažât 2: ne˙vienam es neļaušu savu dziesmu važerēt (Var.: varažāt, sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 489