sirgons
sirguons U.,
1) sirguonis Wid., sirguoņa (comm.), ein kränklicher Mensch
U.: nav jau nuo tiem Kates bē̦rniem ne˙kā: tādi sirguoņas un nīkuļi Duomas III, 202;
2) eine Krankheit
U.: sirguons viņu apņēme, er wurde krank Mag. IV, 2, 145.
Avots: ME III, 846
1) sirguonis Wid., sirguoņa (comm.), ein kränklicher Mensch
U.: nav jau nuo tiem Kates bē̦rniem ne˙kā: tādi sirguoņas un nīkuļi Duomas III, 202;
2) eine Krankheit
U.: sirguons viņu apņēme, er wurde krank Mag. IV, 2, 145.
Avots: ME III, 846