sìrgt Wolm., Jürg., Arrasch (li. sir̃gti "kranken; sorgen" Viltis 1908, 82), sir̂gt ² Dunika, Dond., Salisb., Siuxt, Salis, Widdrisch, sir̃gt PS., C., sìrgt ² Kl., sirgstu od. sē̦rgu, sirgu, intr., krank sein, kränkeln U.: es visu pavasari sirgu Dunika. bē̦rni sirgst ar mazasinību Vēr. II, 215. redzi bērziņu te sē̦rgam Asp. Ziedu klēpis 48. kas redzējis krītamuo kaiti sirgstuošus ... slimniekus Antrōp. III, 45. šī krūšu dzīsla sirgst Br. 88. - Subst. sirgšana, das Kränkeln, Kranksein; das Siechbett Brasche; sirgums, die Krank

Avots: ME III, 845

sìrgt: auch (mit ir̂ ² ) Orellen, Pankelhof, Pussen, Seyershof; III p. prs. sir̃gst Pilten n. FBR. XX, 53, sē̦rg Lng. (unbek. in AP., Borchow, Jāsmuiža, Jürg., Mahlup, N.-Peb., Ruj., Zvirgzdine, wo dafür slimuôt u. a.); "nuovājināties slimam e̦suot" Sermus; aus Mangel an etwas nicht recht gedeihen Seyershof: šuogad labībai ne˙maz nebij jāsirgst: netrūka ne saules, ne lietus.

Avots: EH II, 488