skrīveris

skrĩveris, skrìveris 2 Prl., Lös., skrīveris U., skrĩvelis Rothof, Popen n. FBR. VIII, 121, Salis Wolm., skrīvelis U., f. skrĩverene Dond. n. FBR. V, 132, skrīverīša Kaud . Jaunie mērn. laiki I, 108; IV, 130, = rakstvedis, der Schreiber, die -in. Nebst estn. krīwel aus mnd. schriver.

Avots: ME III, 896


skrīveris

skrĩverìs: tâ vērās sveši ļaud[i]s, kâ s. grāmatā BW. 25204 var.

Avots: EH II, 511