skrabinât,

1) benagen
U.;

2) (nagend
U., Sunzel) einen rasselnden, knirschenden Laut erzeugen Spr., rasseln St.: tautiet[i]s savus gaŗus nagus gar durīm skrabināja BW. 13369. tautu me̦rga skrabināja (Var.: grabināja) pa pūriņa dibiniņu 25195, 8.

Avots: ME II, 884

skrabinât,

2): peles skrabina Auleja, Kaltenbr., Oknist. ‡ Refl. -tiês A.- Schwanb., = skrabinât 2: peles visu nakti skrabinājās.

Avots: EH II, 506