skrabināt
skrabinât,
1) benagen
U.;
2) (nagend
U., Sunzel) einen rasselnden, knirschenden Laut erzeugen Spr., rasseln St.: tautiet[i]s savus gaŗus nagus gar durīm skrabināja BW. 13369. tautu me̦rga skrabināja (Var.: grabināja) pa pūriņa dibiniņu 25195, 8.
Avots: ME II, 884
1) benagen
U.;
2) (nagend
U., Sunzel) einen rasselnden, knirschenden Laut erzeugen Spr., rasseln St.: tautiet[i]s savus gaŗus nagus gar durīm skrabināja BW. 13369. tautu me̦rga skrabināja (Var.: grabināja) pa pūriņa dibiniņu 25195, 8.
Avots: ME II, 884