slāt

I slāt, slāju, intr., schleichen Tahm. n. L., St., U., gehen, slàt 2 "langsam gehen" Warkl., Bers., "veicīgi iet" Golg., (mit ã) Bauske, (mit â 2) Wandsen, slât "sich umhertreiben" Saikava, Gr.-Buschhof: piebaldzē̦ns slāj pa visu pasauli ar saviem aude̦kliem AP., Lub., Bers. aiz mūžiem mūži laiski slāja Dēmons 20. Subst. slājẽjs, der Schleichende, Schleicher: šī tumšā sapņu slājēja gaita Austriņš. Zur Wurzel von li. selė´ti "schleichen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 505 f.)?

Avots: ME III, 924


slāt

I slāt: Ida slāja (schlenderte) pa istabām Veselis Jaun. Ziņas 1940, No 85, S. 2. aizgaldai izsprucis teļš slāja ap galdiem A. Upītis Pirmā nakts 166. purvciemieši slāja nuopakaļ negribīgi Laikmetu griežos I, 113.

Avots: EH II, 523


slāt

II slāt, slāju "kŗaut" Laud., Bers.; slãt "izklât (linus) " AP., (mit â) C.; "nevīžīgi sakraut" (mit à 2) Golg., Warkl.; (mit ã) Bauske. Wenn mit sl- aus stl-, zu lat. lātus "breit", aksl. stьlati "ausbreiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 643).

Avots: ME III, 924


slāt

II slāt: zur Bed. vgl. auch izslãt II, paslãt und pieslãt 2.

Avots: EH II, 523


slāt

III slãt Bauske, slàt 2 Golg., Gr.Buschhof, (mit â 2) Kabillen, prügeln (Kinder) Memelshof; maizi slãt "den Teig zum Brotlaib seitwärts glatt schlagen" Bauske. Wohl zu slāt II; zur Bed. vgl. kŗaut 1 und 2.

Avots: ME III, 924


slāt

III slãt: auch (mit à 2 ) Grawendahl.

Avots: EH II, 523


slāt

IV slãt Bauske, (mit â 2) Golg. "mit breitem Munde sprechen".

Avots: ME III, 924