Paplašinātā meklēšana

àizslãt,

1) tr., zuschlagen, verdecken, verbergen, schützen:
kuoks aizslāj mani nuo saules stariem Grünh.; vorhängen: (kluonā, labību vētījuot) aizslāj (= aizklāj) maisu, lai labība nebirst kaktā Ruhental;

2) wegschleichen
Bers.

Avots: ME I, 50

àizspraũslât, ‡ Refl. -tiês, auch àizsprausluôtiês, einen prustenden (schnaubenden) Laut von sich geben: zirgs var a.

Avots: EH I, 51

àizspraũslât PS., K., tr., schnaubend, prustend vertreiben: lācis duomājis nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53.

Avots: ME I, 52

apslàt ^2, tr., durchwandern: visu pagastu Bers., Spr.

Avots: ME I, 123

‡ apspraũslât Bauske, Lemburg, Wolmarshof, (mit àu) AP., C., = ‡ apsprauslêt.

Avots: EH I, 116

‡ apspurslât, = ‡ apsprauslêt.

Avots: EH I, 116

‡ atslāt,

1) "eilig herkommen"
Bauske;

2) herschleichen.

Avots: EH I, 167

‡ atsprauslât, prustend die Kehle (in der etwas stecken geblieben ist) frei bekommen Kalz.: sprauslā vien, kamē̦r atsprauslāsi! Refl. -tiês, entgegenprusten: viens zirgs tur iesprauslājās; uotrs tam atsprauslājās pretī Schwanb. u. a.

Avots: EH I, 169

‡ če̦pe̦slât Warkl., -ãju, zaubern. Refl. -tiês, sich mit Zauberei befassen.

Avots: EH I, 288

‡ ìekre̦m̃slâtiês Kegeln, Zögenhof. (mit è̦m ) AP., = ìekre̦msluôtiês.

Avots: EH I, 522

[ìeslāt,

1) glitschend hineingehen od. hereinkommen
Jürg. (hier mit ã), Bers.: istabā;

2) hineinbreiten:
plācenī biezpienu Bers.;

3) Schläge verabfolgen:
pa sāniem Lis.]

Avots: ME II, 67

ìespraũslâties, auch iespraušļāties, einen prustenden Laut von sich geben: zirgs iesprauslājās. vīrs iesprauslājās Zeif. III, 3, 42.

Avots: ME II, 71

‡ izdrum̃slât Frauenb., zerbröckeln (tr.), fein zerspalten: i. malku; "neglīti nuostrādāt (kādu kuoka lietu)" Līvāni.

Avots: EH I, 443

‡ izpurslât, (durch die Nase eine Flüssigkeit) ausprusten Bers.

Avots: EH I, 475

[I izslāt, hinausschleichen Bers.]

Avots: ME I, 800

[II izslãt, verflachen: izslāt plāceni Bauske.]

Avots: ME I, 800

izspraũslât: izsprauslāja smieklus Brigadere Skarbos vējos 271.

Avots: EH I, 482

izspraũslât, izsprausluôt, izspraušļuôt, tr., prustend herausspritzen, auswerfen: bieži vien viens vai uotrs izsprausluoja putru nuo kaŗuotes, nevaldāmam smieklam nelaikā uznākuot Jauns. ķēniņa meita izspraušļuo gre̦dze̦nu LP. VI, 860. Refl. - tiês, ausschnauben: zirgi izsprauslājās.

Avots: ME I, 803

‡ ķẽ̦rpslât Frauenb, "langsam und spärlich schneien".

Avots: EH I, 700

‡ kre̦m̃slât, -āju Orellen, hüsteln, "hüstelnd zurückschlucken": kad lielu kumāsu rij, tad viņš iespiežas; tad dažreiz jākre̦mslā atpakaļ.

Avots: EH I, 648

[murslât, -ãju, "trüben": ūdeni Warkl.]

Avots: ME II, 671

nùopḕ̦rslât, nùopḕ̦rsluôt Spr., nùopā`rsluôt, sich mit Reif (auch Staub Spr.) bedecken: kuoki nuopē̦rsluojuši.

Avots: ME II, 828

nùoslāt, ‡

2) = nùosliedêt: n. labību, zâli Vank.; ‡

3) sich herumtreibend (die Zeit) verbringen (?):
viņš savu laiku pa tiesām vien gan˙drīz nuoslājis Kaudz. Izjurieši 164.

Avots: EH II, 87

nùoslāt, intr., hinkriechen Spr.

Avots: ME II, 851

nùosprauslât Spr., nùospraũslâtiês, nùospraũsluôtiês, sich abprusten, eine Weile schnauben: zirģelis nuosprauslājās MWM. VI, 744. ve̦lns dusmās nuosprausluojas vien uz ķēvi LP. VI, 501.

Avots: ME II, 856

nùote̦slât, tr., beschmutzen, besudeln: kuo tu nuote̦slā galdu? Usingen.

Avots: ME II, 874

pãrpḕ̦rslât, vorübergehendinkleinen Flocken schneien.

Avots: ME III, 169

pā`rslât ² , -āju, in grossen, undichten Flocken schneien [Fest., Stelp.]

Avots: ME III, 176

[paslãt, unterbreiten: p. klaipam uz lizes lapas Bauske. paslāt (= paklāt) palagu Bers.]

Avots: ME III, 102

pḕ̦rslât C., in kleinen Flocken schneien A.-Peb. n. U.

Avots: ME III, 210

pìepurslât "ar muti piesmurgāt": p. ūdeni Ar.

Avots: ME III, 281

pìeslãt,

1) hinan-, heranschleichen
Bers.;

2) "glätten" :
p. klaipam sānus Bauske;

3) "schnell anlehnen" :
p. kuo pie sienas Bauske. Refl. -tiês "sich anlehnen" Warkl.

Avots: ME III, 292

praũslât "leise, verstohlen lachen" Sessau; pràuslât ² Warkl., Zvirgzdene, praûsluôt ² Lautb., prusten. Wohl zu pusnas, prūšļuôt.

Avots: ME III, 379

pùrslât ² , -ãju, mit der Schnauze blasen: zirgs tik purslā viēn miltu ūdeni, ne˙maz nedzeŗ Lis. - Refl. pùrslâtiês ² , -ãjuôs, auch purslêtiês Fest., zürnen, böse sein Lis., Fest.; weinen Lös. n. Etn. IV, 167; "ar muti vai de̦gunu šņaukāties" Ar. Zu purstas; vgl. li. purslóti "ita loqui, ut pur̃slos ex ore evolent" KZ. LII, 293.

Avots: ME III, 420

saslāt, tr.,

1) dicht zusammenpakken:
labību saslājis, ka vējš neiet cauri Laud., Bers., (mit â ² ) Sa1is, (mit à ² ) Golg., Saikava; zusammendrücken Warkl.;

2) saslãt, flach schlagen:
s. mīklu Bauske;

3) besudeln:
saslãt priekšautu Jürg. - Refl. -tiês, sich beschmutzen (mit à ² ) Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 736

‡ saspraîslât Ermes, Römershof, = saspraîslâtiês ² : s. var le̦dus, kuoks, dēlis.

Avots: EH XVI, 450

saspraîslâtiês ² , bersten, Ritzen bilden (z. B. vom Eis) N.-Bartau. saspraisluôt,

1) sperren:
s. ceļu Vank.;

2) "unordentlich aufschichten (Holz)"
Sonnaxt;

3) saspraîsluot ² rijas krāsni, den Ofen der
rija mit einem Gewölbe versehen Arrasch. Refl. -tiês,

1) "saspriesties 1" Lennew.: kuoki upē saspraisluojās Arrasch. adatas saspraisluojušās gar purnu Druva I, 831. braucēji tirgū saspraisluojušies Vank.; "sich gegen einander stemmen" (mit aĩ ) MSiI.;

2) "sabrukt (von einem Holzstapel)" Sonnaxt.

Avots: ME III, 742

sasprauslât, prustend besudeln: s. ēdienu C., Bauske.

Avots: ME III, 742

I slāt: Ida slāja (schlenderte) pa istabām Veselis Jaun. Ziņas 1940, No 85, S. 2. aizgaldai izsprucis teļš slāja ap galdiem A. Upītis Pirmā nakts 166. purvciemieši slāja nuopakaļ negribīgi Laikmetu griežos I, 113.

Avots: EH II, 523

I slāt, slāju, intr., schleichen Tahm. n. L., St., U., gehen, slàt ² "langsam gehen" Warkl., Bers., "veicīgi iet" Golg., (mit ã) Bauske, (mit â ²⁾ Wandsen, slât "sich umhertreiben" Saikava, Gr.-Buschhof: piebaldzē̦ns slāj pa visu pasauli ar saviem aude̦kliem AP., Lub., Bers. aiz mūžiem mūži laiski slāja Dēmons 20. Subst. slājẽjs, der Schleichende, Schleicher: šī tumšā sapņu slājēja gaita Austriņš. Zur Wurzel von li. selė´ti "schleichen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 505 f.)?

Avots: ME III, 924

II slāt: zur Bed. vgl. auch izslãt II, paslãt und pieslãt 2.

Avots: EH II, 523

II slāt, slāju "kŗaut" Laud., Bers.; slãt "izklât (linus) " AP., (mit â) C.; "nevīžīgi sakraut" (mit à ²⁾ Golg., Warkl.; (mit ã) Bauske. Wenn mit sl- aus stl-, zu lat. lātus "breit", aksl. stьlati "ausbreiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 643).

Avots: ME III, 924

III slãt: auch (mit à ² ) Grawendahl.

Avots: EH II, 523

III slãt Bauske, slàt ² Golg., Gr.Buschhof, (mit â ^{2) Kabillen,} prügeln (Kinder) Memelshof; maizi slãt "den Teig zum Brotlaib seitwärts glatt schlagen" Bauske. Wohl zu slāt II; zur Bed. vgl. kŗaut 1 und 2.

Avots: ME III, 924

IV slãt Bauske, (mit â ²⁾ Golg. "mit breitem Munde sprechen".

Avots: ME III, 924

slàtêt ^2, -ẽju "mit etwas Plattem schlagen" Mar, n. RKr. XV 136: slātē vinam virsā! Etwa aus slāt III . plītēt?

Avots: ME III, 924

spe̦r̃slât(iês), zürnen, schelten (bārties) Planhof.

Avots: ME III, 989

spe̦r̃slât(iês), zürnen, schelten (bārties) Planhof.

Avots: ME III, 989

I spraîslât, Risse bekommen Römershof, Ermes, platzen: pārkurināta krāsns sāk spraislāt Jürg., Arrasch, (mit aĩ; vom Estrich) MSil.

Avots: ME III, 1009

II spraĩslât Siuxt "=spraũslât 1": zirgs spraislā. Zu ahd. sprīzan "spritzen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 671)?

Avots: ME III, 1008

III spraislât: "nuocietinât, aizspruostuot, aizkavēt" Bers., Kalz., Lubn. (mit "aî" ); ādu spràislā ("kaltējuot ieliek skaliņus") Serben.

Avots: EH II, 555, 556

III spraislât dziju (spuolē) Adsel, durch eingesteckte spraislīši (kleine Keile) das Garn vom Abrutschen (von der Spule) hindern.

Avots: ME III, 1008

IV spraislât "prasselnd brennen": egles malka de̦g spraislādama Planhof.

Avots: ME III, 1008

spraũkslât: auch (mit aû ² ) Iw.

Avots: EH II, 557

spraũkslât Arrasch, Warkl., spraukslât, -ãju, = sprauslât: tec, bērīti, nespraukslā! JK. ķēve sprauksļāja Dicm. pas. v. I, II.

Avots: ME III, 1011

spraũslât,

1): auch AP., (mit àu ² ) Kaltenbr., Sonnaxt, (mit au ) Bers.

Avots: EH II, 557

spraũslât Bauske, Wandsen, Dond., Widdr., Wolm., Selg., Karls., spràuslât C., spràuslât ² Kl., Selsau, Golg., sprauslât U., -ãju, sprausluôt Memelshof, U., spraûšļuôt ² Iw., spraušlêt U., -ẽju, tr., intr.,

1) sprauslât N.-Peb., Nötk., sprauslêt Saikava (mit àu ² ), BW. 18397, 2, spraušļât Wid., spraušļuôt LP. VI, 860, spraũslât PS., sprausļuôt, prusten (wie ein Pferd)
U.; spritzen U.: zirgs sprauslā Nötk., N.-Peb. kumeliņš te̦k pa ceļu sprauslādams (Var.: sprausļuodams) BW. 18396, 2. atte̦k brāļa kumeliņi kâ lācīši sprauslādami 27643. lai skraidīja puišķeniņi kâ āzē̦ni sprauslādami 32806, 4. cūka pakaļ skrej baltus zuobus sprausļuodama 30929. Sprw.: sprauslā (niest Wessen) kâ kakis dūmuos RKr. VI, 297. guovis . . . mauruojuot un sprauslājuot A. XX, 305. aiz sāpēm uzslējās ve̦lns, bļāva, sprauslāja JK. V, 1, 37. sargs sāka trīcēt . . . , siekalas sprausļuodams D. Goŗkijs 33. viesulis smiltīs sprausluodams krāc Skalbe Āb. 34;

2) ein Klystier setzen
U. Anscheinend eher eine Nebenform zu praũslât (s. dies und Būga Aist. Stud. 176, Persson Beitr. 8752 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 259), als (nach Walde Wrtb.2 729) zu mhd. sprützen "spriessen, spritzen" u. a.

Avots: ME III, 1012, 1013

sprùslât ² Warkl., = sprauslât, prusten.

Avots: ME III, 1026

spur̃slât, ‡ Refl. -tiês (mit ur̂ ² ) Seyershof, prusten.

Avots: EH II, 565

spur̃slât C., Wohlfahrt, U., -ãju, spursluôtiês MWM. v. J. 1896, S. 417, prusten. Vgl. purslât und dazu Persson Beitr. 875a und Sütterlin IF. XXV, 70.

Avots: ME III, 1033

I suslât, ein schlechtes Getränk, eine schlechte Suppe schlürfen Wid.

Avots: ME III, 1126

II suslât, stilI weinen Jauns. III, 345, Wessen, Nerft.

Avots: ME III, 1126

‡ *taslât, zu erschliessen aus ‡ pìetaslât.

Avots: EH II, 667

‡ III tasla Neugut, wer ungeschickt arbeitet.

Avots: EH II, 667

te̦slât "smagi, tuosdams iet" Nötk.

Avots: ME IV, 168

‡ uzķẽ̦rpslât Frauenb., = uzpārsluôt.

Avots: EH II, 727

uzpē̦rslât AP., C. u. a., = uzpārsluôt: sniegs uzpē̦rslājis.

Avots: ME IV, 364

uzslãt Bauske,

1) aufbreiten:
u. mīklu uz galda;

2) einen Schlag versetzen:
u. kam pa muguru.

Avots: ME IV, 380

uzsprauslât,

1) = uzspraukt: u. kam virsū Golg.;

2) prusten
(perfektiv): zirgs pa laikam uzsprauslāja Saikava.

Avots: ME IV, 382

uzspurslât, prustend aufspritzen: u. kam virsū.

Avots: ME IV, 383

vam̂slât ² N.-Bartau, -ãju, faseln, schwatzen.

Avots: ME IV, 467

vīslât Dond. n. RKr. XVII, 64, -ãju, vìslinât ² Dond., vīsluôt Hug. und Kawall n. U., Mag. III, 1, 115, (mit î ² ) Dond., Schlehk, fein regnen, staubregnen: sāk jau vīsluot Dond. šuorīt visu rītu vīslina ebenda. vīsla vīslā ebenda n. RKr. XVII, 64.

Avots: ME IV, 643

slātne "?": cementakmeņu slātne B. Vēstn.

Avots: ME III, 924

cìrst, cḕ̦rtu, cìtru (li. kir̃sti), tr.,

1) hauen, hacken mit dem Beile:
malku, kuokus malkai od. malkā;

2) hauen, schlagen mit dem Schwerte, mit der Rute, Peitsche, Hand:
cirst ienaidniekam ar zuobe̦nu, rīksti, pātagu. pliķi cirstu tautietim, ich versetzte eine Ohrfeige dem Freier. zirdziņš kaujas ar dunduriem,... kājas cirzdams Plūd. LR. III, 75. cirst sunim ar kāju sānuos. kāpuostus c., den Kohl abnehmen Etn. III, 73. sienu c., gew. uzcirst, das Heu mit der Harke zum Trocknen umwenden;

3) hauend etw. hervorbringen,

a) bahnen, anlegen:
stigas, ceļu,

b) bauen (ursprünglich mit Hilfe des Beiles, dann allgemein bauen):
istabu, riju, ē̦ku, pili. cērt, bāliņ, jaunu klēti, cērt klētei treju durvju BW. 12374, 6. bāliņš man (klēti) muižu cirta 9047. duori cirst, mit dem kaplis einen Bienenbaum aushöhlen Biel. H. 194;

4) beissen, stechen:
čūska od. cirtējs cē̦rt. dūmi un sīpuoli cē̦rt acīs Ahs.;

5) fig., Karten spielen:
cirst kārtes, cūkas, stukulku;

6) grob behauen (plump):
cirst, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi BW. 20320;

7) in Verbindung mit Adverbien zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung: durvis cieti c., zuschlagen
(perfektiv = aizcirst). pušām cē̦rtu (perfektiv sacē̦rtu, ich haue, schlage entzwei) vaŗa vārtus. pāri cirst, übertreffen, überholen, überbieten: čangalieši cē̦rt tagad jē̦ru kaušanā slātaviešiem pāri Kaudz. M. Refl. - tiês,

1) cērties tik nu uz mājām Gr. - Sess. lielā zivs cirtās nuo laivas ūdenī. mani ieraudzījis, zvē̦rs cirtās mežā. liesma cē̦rtas pa spelti ārā. gāž lietus; krusa sprakšķuot cē̦rtas. augat mani gaŗi mati, vizuļuos cirzdamies, sich kräuselnd.
So auch das Aktiv: vilnis cirtas (neben cirtās) pār galviņu. dūmi cē̦rtas (beissen) acīs;

2) einander schlagen, fechten:
kaŗa pulki tik briesmīgi cirtušies LP. V, 392. tie drīz sāka vārdiem cirsties, fingen ein Wortgefecht an;

3) von selbst huaen, schlagen, tüchtig hauen:
cērties, cērties tē̦rauda zuobe̦n; in Verbindung mit Adverbien: atpakaļ cirsties, sich rasch zurückwenden; pretī cirsties, sich entgegenhalten: uotram pretī cirsties kâ atskabarga. [Weiterhin zu le. kā`rta "Schicht", apr. kurteis "schlage", kirtis "Hieb", kersle "zweischneidige Axt", ksl. чрѣсти "schneiden", si. kartana - m "Schneiden", kṛti - ḥ av. karǝta- "Messer", alb. k`eϑ "schere" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 25 und 385, Walde Wrtb. ² 150 f., Pedersen KZ. XXXIX, 377, G. Meyer alb. Wrtb. 221, Leumann Wrtb. 57, Berneker Wrtb. 172 und Trautmann Wrtb. 130.]

Kļūdu labojums:
12347,6 = 13374,6
cērties tē̦rauda zuobe̦n = cērties tē̦rauda zuobe̦n! BW. 18824,1

Avots: ME I, 387

ìenãcẽjs,

1) wer hereinkommt:
suns kritis ienācējam virsū Etn. III, 16;

2) der EInwanderer:
Ilze nebij nuo dzimšanas Slātaviete, bet ienācēja Kaudz. M. 80.

Avots: ME II, 47

I ìespurktiês,

[1) = iesprauslāties Mar., Bers.];

2) "?": Ramāniete iespurcas Dz. V.

Avots: ME II, 72

palũkuôt, tr., nachsehen, versuchen: gan es rītu palūkuošu, kas tavā pūriņā BW. 18922, 5. še nu palūkuojat kuost Slātaviešu garuozā! Kaudz. Refl. -tiês, ein wenig sich zeigen, sich umsehen, hervorschauen: aiz me̦lnajiem jūŗas mākuoņiem palūkuojās mēnestiņš R. Sk. II, 104.

Avots: ME III, 63, 64

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

sadrum̃slinât, sadrum̃slāt Dond., sadrum̃stalât, sadrum̃staluôt, tr., zerbrockeln, zerkleinern: bē̦rni sadrumslina cāļiem maizi Sassm. sadrumstalāt zemes gabalus MWM. X, 330. Refl. -tiês, zerbrockeln (intr.): garuoza sadrumstaluojas pulka gabaluos MWM. X, 94.

Avots: ME III, 613, 614

sapurinât, tr., stark schütteln, rütteln: viņš bij puiku stipri sapurinājis aiz matiem MWM. VIII, 308. Ansis (= ein Pferd) sapurināja galvu Vēr. II, 199. viņš satvēra slātaviešu ruokas un cieši tās sapurināja ebenda S. 839. Refl. -tiês,

1) sich heftig schütteln, rütteln;

2) sich zusammennehmen.

Avots: ME II, 709

I slāna "padauza (in Bauske auch von Männern, mit ã), izgājēja": slāj kâ slāna Fest. Wohl zu slāt I.

Avots: ME III, 922

slànis C., slãnis Bauske, Dunika, Wandsen, Adiamünde, slànis ² Prl. (Pl. slâņi ² Karls.), die Schicht: zeme ir kārtaina (slānaina): dažādās kārtas (slāņi) atruodas viena zem uotras Būvmācība 9. akmeņu uogļu slāņi A. v. J. 1897, S. 79. le̦dus laikme̦ta slāņuos 1900, S. 707. lieli ūdens slāņi aizturēja kuģi B. Vēstn. Zu slāt II.

Avots: ME III, 922

I slā`ns ^2,

1) etwas zum Schlagen Geeignetes:
kad jemšu kādu slānu, tad tevi krietni nuoslānīšu Kalz., Stockm.;

2) eine Tracht
Prügel: tas nu dabūja slānu Bers. Zu slāt III.

Avots: ME III, 923

II slāns, ein aufgeschichteter Haufen U.; Schicht, Lager Mag. XX, 3, 182; slā`ns ² Mar., = slànis, Schicht. Zu slāt II.

Avots: ME III, 923

slãpât C., Jürg., Mesoten, slâpât ² Salis, mühsam gehen: sl. pa sniegu Lubn. Aus lāpāt . slāt I?

Avots: ME III, 923

sleja, slejs, auch sleija ("Ackergewende" L.), sleijs geschr.,

1) der Strich, die Linie, ein gerader Streifen
U., ein Längsstreifen Bielenstein Holzb. 684: ādas sleja, ein Streifen Leder, aus der ganzen Haut geschnitten U. saimniekam brīv izdīrāt nuo puiša muguras vienu sleju ādas Etn. IV, 54. pastalu sleja (Autz n. U.) od. slejs (N.-Sessau n. U., Grünh.), ein Streifen Leder in Breite der Pasteln: puisis mērījis ķēvei sānus, cik pastalu sleju tur iznākšuot LP. VI, 424. kas pirmais vārdu teiks, tam trīs slejus nuo muguras nuovilks 383. griezi, kur gribi, tādas skrandu slejas vien! V, 187. zaļām slejām apšūtā uzvalkā Janš. rudzu sleja, ein Strich im Roggenfelde U. laba sleja zemes, ein uter Strich (Strecke) Landes U. drusku augstāk sākas vīksnu un guobu sleja Konv ² 2716. krusas sleja pārgāja pār dārzu, ein Strich Hagel ging über den Garten U. - rakstu sleja, eine Zeile U.; ein Absatz in der Schrift Wid. laikraksta slejas, die Spalten in der Zeitung;

2) das Wagengeleise
St., Bergm. n. U.;

3) Plur. slejas U. (geschr.: sleijas), Karls., Selsau, Selb., sleji (li. šlejai Tiž. I, 119) N.-Kurland, Mar., Vīt., das Pferdegeschirr (Hinter-geschirr, die Sielen): melnis . . . saplēsa . . . se̦dulku un slejas Latv. pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru . . , misiņa vaši Kaudz. M. 32. zirgam gruožus aiz slejām sabāzis Duomas II, 30. zīda gruoži, ze̦lta sleji BW. 29640. sakas, sleji, dze̦nauškas A. XI, 171;

4) slejs, der Wuchs,
"cilvē̦ka garums, sevišķi muguras daļa" Sessw:: tam garš slejs Vīt. viņš nuogāzās ar visu sleju id. slātavieši ir pēc sava stāva jeb sleja visur pazīstami Kaudz. M. 30. dē̦ls... divas reizes klāja gar sleju ve̦lnam ar spriguli LP. VI, 393. Juris . . , dabūja vēl pāris labu šļācienu pa visu sleju Vīt. 80;

5) sleja, die Schicht
Wid. In den Bedd. 1-2 und 4-5 wahrscheinlich (vgl. Leskien Abl. 286 und Trautmann Wrtb. 309) zu slìet (zur Bed. 5 vgl. speziell slav. slojь "Schicht"); urspr. etwa "etwas streifenartig Angelehntes, Hingesunkenes". slejas 3, das von Leskien Nom. 315 gleichfails zu slìet gestellt wird, ist nebst li. šlajai dass. wohl entlehnt, vgl. r. шлея, poln. szleja u. a. bei Miklosich Etym. Wrtb. 307.

Avots: ME III, 924, 925

sluostît, schlagen, prügeln: milzis nuoķeŗ ve̦lnu aiz bārzdas un sāk sluostīt ar savu dzelzs nūju LP. VI, 417. Wohl mit Ablaut (ō : ā) zu slāt III.

Avots: ME III, 945