slēdziens

slêdziêns,

1) das einmalige, vollendete Schliessen;

2) fig., = secinājums*, der Schluss, die Schlussfolgerung:
tas ir slēdziens, pie kuŗa mūs . . . nuove̦d fakti Vēr. II, 417. jānāk pie slēdziena, ka . . . I, 1260.

Avots: ME III, 927