slēga

slē̦ga, slê̦gs 2 Ubbenorm, Salis, slē̦gs U., die Not, das Kreuz, die Bürde W.-Livl., Kokn, n. U.: viņš man par slē̦gu. vai citādi tāda slē̦ga man būtu uzbrukusi? Alm. tuveniešiem bijuse tīrā slē̦ga ("Unglück") Etn. II, 88. slē̦ga Sessw., Verderben, Seuche, Krankheit: ļaunā slē̦gā U. b. 110, 63. ļauna sl., Unglück Fehteln. Zu slêgt.

Avots: ME III, 927, 928


slēga

slē̦ga: eine Viehseuche (mit ê̦ ) Lös., Selsau; burkāni apkrituši ar tuo pašu slē̦gu kâ pē̦rn Fest.

Avots: EH II, 524