slēgaļāt

slẽ̦gaļât, freqn., mehrfach ohne Not schliessen: brītiņu šurpu turpu slē̦gaļājis, viņš ņēma tuo atkal ārā, baidīdamies, ka nesamaitā atslē̦gu Janš. Dzimtene 2 I, 44.

Avots: ME III, 928