Paplašinātā meklēšana

‡ pasmar̂šuôt, pasmar̂žuôt,

1) eine Weile duften:
pasmaržuoja ievu ziedi Schwitten;

2) ein wenig riechen (tr.):
duod man (tuos ziedus) pasmaržuot! Trik.

Avots: EH XIII, 174

II sasvaidît, tr., tüchtig einschmieren, einsalben: vai vē̦de̦rs nesāpēja? -saldu sviestu sasvaidīju (Var.: sasmērēju) BW. 33494, 5. sasvaĩdît (aufschmieren) visu sviestu uz maizi Dunika. Refl. -tiês, sich tüchtig einschmieren, einsalben: viņas sasvaidījās vēl ar smaržuotiem ūdeņiem De̦glavs Rīga I II, I, 580.

Avots: ME III, 752

smakuôt: "smaržuot; smirdēt" Sonnaxt; "smaku taisīt" PV.; tā bedre briesmīgi smakuo Siuxt.

Avots: EH II, 532

smar̂žains C., smaržuôts, smar̂žîgs C., wohlriechend, duftend: smaržainā smilga, hierochloa odorata Lub-Essern. - viņas sasvaidījās . . . ar smaržuotiem ūdeņiem De̦glavs Rīga II, 1, 580.

Avots: ME III, 954

stiprs,

1): kad bij s. (ein grosser Sturm),
tad meta nuo kuģa malku jūŗā Salis. stipra jūŗa ebenda, das Meer bei starkem Wellengang. stipra (sehr kalt) ziema Linden in Kurl. tagad zirgiem s. (schwer) darbs ebenda. pats stiprākais (am meisten anstrengend) kuļams laiks Janš. Dzimtene II, 282. tur kāda stipra (= vismaz ve̦se̦la?) pūrvieta būs Orellen;

2): s. (kuodīgs) sīpuols Linden in Kurl. krāsns ir briesmīgi stipra (stark geheizt)
Salis, stipra (reich an Lehm) zems (Boden) Kaltenbr. zemes tur bij tik stipras, ka gar lielceļu auga mežruozītes Jauns. Augšz. 34. Adv. stipri,

2): s. smaržuot Ramkau. s. (viel)
jāduod gaļa, kad kuļ ar mašīnu Frauenb.;

3): auch Ramkau, Strasden; stiprai (= stipri, laut)
bļāve Pas. XI, 365. Subst. stiprums,

1): parād[i] savu stiprumiņu! BW. 16098. apiņam aiz stipruma (ir plata spruodziņa) 16922.

Avots: EH II, 580