Paplašinātā meklēšana

‡ àizspãrdît, àizspar̂dît, wiederholt mit dem Fuss wegstossen: dusmās aizspārdīja pruojām visu, kas gādījās tuvumā. Refl. -tiês, um sich schlagend, zappelnd hin-, weggelangen: zivs aizspārdījās līdz ūdenim.

Avots: EH I, 50

‡ apspãrêt U. (unter spārêt), mit Sparren belegen.

Avots: EH I, 115

atspãrdît, ‡

2) atspârdīts ² Dunika, mit einem gewissen Webmuster versehen: a. aude̦kls, dvielis.

Avots: EH I, 168

atspãrdît [li. atspárdyti], tr., freqn., mit den Füssen wegstossen, wegwerfen: ar kājām atspārdīju sapraulēj(u)šu uozuoliņu BW. 13018.

Avots: ME I, 194

ìespãrdinât zirgu, ein Pferd wiederholt zum Ausschlagen reizen, das Ausschlagen beibringen.

Avots: ME II, 69

[ìespãrdît,

1) mit den Füssen hinein -, hereinschleudern:
zirgs iespārdīja sniegu kamanās PS.;

2) mit den Füssen (ausschlagen) zu schlagen beginnen:
zirga iespārdīta guovs Warkl.]

Avots: ME II, 69

izspãrdît, Refl. -tiês, ‡

2) zappelnd heraus-, hinausgelangen:
bē̦rns izspârdījies ² nuo lupatām. Dunika.

Avots: EH I, 482

izspãrdît [li. išspárdyti ], tr., mit den Füsse stossend, ausschlagend zerstören, vernichten: pūzni, siekstu BW. 16856, jumtu 18544. sapuvušu bē̦rza ce̦lmu ar kājiņu izspārdīju 15097, 1. Refl. - tiês, zur Genüge zappeln, um sich schlagen: lai vēl izspārdās. nuo galda atstājušies, puiši un vīri vēl izspārdās un izgrasās kâ nekâ pa plānu RKr. VI, 115. sakrājušies padebeši izspārdījās (sich entladen) pē̦rkuonī Kronw.

Avots: ME I, 801, 802

nùospãrdît,

3): uotruo (sc.: bē̦rnu) zaķis nuospārdīja Tdz. 53881.

Avots: EH II, 89

nùospãrdît, tr.,

1) absperkeln:
apse̦gu;

2) ab-, wegschlagen:
arā kāds nuospārdīja sniegu sev nuo kājām A. XXI, 737;

3) nieder-, totschlagen:
zirgs nuospārdījis puisi. Refl. -tiês [li. nusispárdyti], sich abzappeln, sich absperkeln: bē̦rns šūpulī nuospārdījies.

Avots: ME II, 855

nuõspãre: auch AP.

Avots: EH II, 89

nuõspãre, der Ort unter den vorragenden Sparren: viņa nuostājās aiz jumtlāsēm platajā nuospārē Duomas I, 571. suns pagraba nuospārē ierējās A. XVI, 1062. (nuospāru baļķi U., die obersten Balken, in welche die Sparren eingelassen sind; die Sparrenenden zum Formieren eines Obdaches.]

Avots: ME II, 855

nùospãrêt: auch U. (unter spārēt).

Avots: EH II, 89

nùospãrêt, tr., mit Sparren belegen Spr.

Avots: ME II, 855

‡ nuõspãrne Ramkau, = nuõspãre.

Avots: EH II, 89

nuõspãrnĩca, der Balken, auf dem die Sparren ruhen Mag. XIX, 2, 59.

Avots: ME II, 855

paspãrdît, tr., freqn., eine Zeitlang mit den Füssen stossen: bagāts mani nabadziņu ar kājiņu paspārdīja BW. 31172. Refl. -tiês, ein wenig gegeneinander ausschlagen, mit den Füssen zappeln, ausschlagen.

Avots: ME III, 104

paspãre, der Raum unter den Sparren Kand.

Avots: ME III, 104

paspãrne,

1): piebūves dataisa lai šuo tuo pie malas paspārnē nuoliktu AP.;

2): auch AP., Orellen.

Avots: EH XIII, 175

paspãrne [PS., paspā`rne Wolmarshof], paspârne ² [Salis, Widdrisch, Adiamünde, Selg., Wandsen, Dond.], Kand., paspārns Etv., Kronw., [bei Manz. Post. I, 361 der Pl. paspārņi (li. pāsparnė Tiž. III, 446, pãsparnis "was unter dem Flügel ist")],

1) der Ort unter dem Flügel, fig. das Obdach, die Zuflucht, der Schutz:
Krievijas paspārnē dzīvuo dažādas tautiņas;

2) für paspāre, der Raum unter den Sparren, . das untere Ende der Sparren:
kad es iešu pagalmā, lien mudīgi paspārnē! BW. 23375, 4. jāizluožņā visas paspārnes Saul. sudrabuota zīle dzied mana staļļa paspārnē BW. 13949, 3. kad sveču dienā paspārnes pil, tad gaidāms auksts pavasaris Etn. II, 25. mājas paspārnē; salmuos III, 192. Zu spā`rns, [aber jedenfalls durch paspãre beeinflusst.]

Avots: ME III, 104, 105

pìespãrdît, mit dem Fusse zu-, hinzustossen; vollschütten Spr.

Avots: ME III, 294

puspãrniẽks MWM. VII, 846. ein verheirateter Knecht, dessen Frau nicht zu dienen braucht Wolm.

Avots: ME III, 431

saspãrdît, tr., freqn. zu sasper̂t, (mehrfach) mit den Füssen ausschlagend zerschlagen; mit den Hufen übel zurichten (von Pferden) U.; zerhauen, zerscheitern U.; einschlagend zerstören (vom Blitz); kājām krē̦slu saspārdīju VL. te̦cē̦dama saspārdīju sapraulēj[u]šu bē̦rza ce̦lmu BW. 15097, 2. saspārdīju le̦dus kalnu deviņuos gabaluos 132681, 4. gribējās tuo... saspārdīt, saārdīt gabalu gabaluos Vēr. I, 1387. pē̦rkuoņa saspārdīts kuoks LP. VII, 462.

Avots: ME III, 740

‡ saspãruôt Autz, Grünh., die Sparren aufrichten: jaunais nams jau saspāruots.

Avots: EH XVI, 449

sikspãrnis: auch AP., (mit â ² ) Dunika; Demin. sikspārnītis (Var.: sikspārnīte) BW. 2675, 3 var.

Avots: EH II, 486

sikspãrnis PS., sikspārnis Deg., Natur. XXXVII, 1, 6, 7, RKr. VIII, 85, Wolm., Nigr., sikspārne Glück, L., U., sīkspārnis (?) LP. VII, 676,. Demin. sikspārnelis MWM. IX, 189, die Fledermaus: "sikspārnis ievelsies matuos", baida bē̦rnus, kas neļaujas sukāt galvu Nigr.; sikspārnis, eine Libelle. Nerft. - Nebst li. šikšnósparnis dass. als der "Lederflügler" zu siksna.

Avots: ME III, 837

sir̂dspãrme̦tumi, Gewissensbisse: uznāca atkal žē̦lums un sirdspārme̦tumi par viņas citkārtējuo ļaunuo nuoduomu Janš. Dzimtene V, 440.

Avots: ME III, 845

šķil˜spãre Usmaiten, die Libelle. Zu spārvs, spāre "Bremse".

Avots: ME IV, 40

‡ spãrbaļ˜ķis Orellen, der Sparrbalken: sēdēja uz pirtiņas spārbaļķa gala Jauns. Neskaties saulē 25.

Avots: EH II, 547

spãrdaļa Līn., eine Kuh, die mit den Füssen stösst, ausschlägt Stelp., Fest.

Avots: ME III, 986

spãrdelêtiês, dann und wann mit den Füssen ausschlagen Nigr.

Avots: ME III, 986

spãrdelîgs Siuxt, Nigr., spãrdîgs, oft ausschlagend: spārdīgs zirgs Segewold, Salis, Ruj., Drosth.

Avots: ME III, 986

‡ *spãrdinât, zu erschliessen aus iespãrdinât.

Avots: EH II, 547

spãrdît: auch Dobl., Jürg., Kegeln, Kolberg, Lemb., Lems., Morizberg, Schwitten, Tegasch, Trik., (mit ā`r ) AP., N.-Peb., Ramkau, (mit âr ² ) Dunika, Durben, Kal., Luttr., Perkunen, Pussen, Strasden; sprengen Diet. Refl. -tiês: spārdās vienu kāju, uotru kāju; "lamāties" Orellen.

Avots: EH II, 547

spãrdît (li. spárdyti) Wolm., C., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Nigr., Bershof, Siuxt, Zögenhof, spā`rdīt ² Kl., Lös., spârdīt ² Līn., Iw., freqn. zu sper̂t, wiederholt mit den Füssen heftig stossen, ausschlagen (von Pferden): divi sirmi auzas ēda, staļļa durvis spārdīdami BW. 13579 var. bāreņus ar kājām spārdījuši LP. IV, 192. Refl. -tiês, (spârdīties ² Schlehk n. FBR. VII, 36) wiederholt gegen einander ausschlagen (von Pferden); sich heftig sperren, zappeln, um sich schlagen: zirgs pagāzies spārdījās Mērn. laiki 37. zirgs spārdas pa stadulu, ka brīkšķ vien 38. viņš spārduoties kâ pagāns 47. kad uznāca pē̦rkuons, tad arī rūca un spārdījās MWM. XI, 197. Reinītis gana spārdījās Krišs Laksts 54. cik neganti viņš varēja spārdīties dēļ taisnības 29. dusmas tagad ķēniņam; ilgi tâ nebij spārdījies (gewütet) LP. V, 208. Subst. spãrdîšana, wiederholtes Ausschlagen: tur ir zirgu spārdīšana Nachum 3, 2; spãrdîtãjs, wer mit den Füssen stösst, ausschlägt: kumeliņš le̦dus kalna spārdītājs, tas saspēra le̦dus kalnu BW. 132681, 30.

Avots: ME III, 986

spãrduônis Drosth., wer auszuschlagen, um sich zu schlagen liebt: spārduoņus... zibeņus Asp. Z. klēp. 135.

Avots: ME III, 986

spãrdulis Nigr. (li. spar̃dulis "ein Stoss"), wer um sich zu schlagen, zu zapppln liebt: Grieta... pievilka mazuo spārduli Pas. Lāpītājs 14.

Avots: ME III, 986

I spãre: dieva dē̦ls pirti dara, ze̦lta spāres spārē̦dams BW. 33844, 1. zīle dzied staļļa spāres galiņā 1036; 13948. uz ustabas, aiz spārītes Tdz. 59097, 5.

Avots: EH II, 547

I spãre, die Sparre, der Sparrbalken: spāres celt (aufrichten) Br. 489, Grünhof; vēja spāres, die Sparrbalken an der Aussenseite des Giebels, die die Balken des Giebels zusammenhalten B. Vēstn. Aus mnd. spare.

Avots: ME III, 987

II spãre: auch Salis, (mit ā ) Hofzumberge n. BielU.: silā mani uodi ēda, spāres sila maliņā BW. 30668. lejā mušas, lejā spāres, lejā sīki knaušelīši 16889, 1.

Avots: EH II, 547

II spãre Līn., Sassm., Karls., Dond., spāre Aufz, Bremse U., Karls., Dond., Kl., Wasserjungfer, Libelle Sassm. (plekšu sp.), (mit ã) Dunika, Siuxt, Bershof, Nigr., Grünh., Behnen, Ruj., Jürg., Zögenhof, (mit à ² ) Selsau, Bers.: nemuocīs dunduri, spāres tavus luopiņus LP. V, 1. pavasari spāres skrien ap luopiem un tuos tramda Dond. nu rūc kâ spāres JIgRKr. III, 5. piecas spāres nuome̦tušās uz spāres gala Nigr. Zu spārs II.

Avots: ME III, 987

spãrêt, -ẽju, mit Sparren belegeu U., Sparren aufrichten Spr.: dieva dē̦ls pirti dara, ze̦lta spāres spārē̦dams BW. 33844, 4.

Avots: ME III, 987

‡ spãrnesis Iw., der Sparrbalken, Sparrenträger.

Avots: EH II, 547

‡ spãrnicas Siuxt, (gespr.: spar ^a nicas) Lesten n. FBR. XV, 19, die Einsegnungsfeier eines Neubaus, nachdem die Sparren aufgerichtet sind.

Avots: EH II, 547

‡ *spãrnis, = spãre II od. spārns II (?): uodi kuoda siliņā, spārņi sila maliņā BW. 30668 var. .

Avots: EH II, 547

II spãrs: uoda dē̦li nuokuoduši spāram tē̦vu, māmuliņu BW. 2749, 1. nuolaidās s. (Libelle) Sudrabkalns V. b. I. 81.

Avots: EH II, 547

II spãrs Karls., Wolm., PS., C., Salis, die Bremse U.: lai spāri nekuostu Etn. II, 99. dundurs un aklais spārs, kas dzīvuo nuo citu asinīm Kaudz. Ve̦cpiebalga 67. pa dienas viduci viņus spāru laikā ieve̦d staļļuos Etn. III, 125; die Libelle PS., Wassernymphe V.: zivtiņas kamstīja pēc... uodiem un spāriem Alm. Meitene nuo sv. 27. spāri . . , laidelējās pa kalmēm Plūd. Mazā And. bērn. atm. 16; fig., ein Leichtfertiger (?): tik vieglu spāru, kāds tas, nuovedīs drīz nuo ceļa grāvī iekšā Jaunie mērn. laiki III, 59. Wohl aus spārvs entstanden.

Avots: ME III, 988

spãrve, Libelle N.-Bartau.

Avots: ME III, 988

‡ spãrvîši ² NB., eine gewisse Schlingpflanze.

Avots: EH II, 548

uzspãrdît,

1) (mit den Füssen) ausschlagend schleudern
(perfektiv) auf: u. kam dubļus virsū;

2) mit den Füssen emporschleudern:
zirgs uzspārdījis zemes nuo sniega apakšas.

Avots: ME IV, 381

vispãr, vispãri,

1) Präp. mit dem Dat. od. Acc.-Instr., über:
izsẽjis sudrabu vispār dārzu (über den ganzen Garten) LP. III, 30. apsitās kašķis vispār miesām (über den ganzen Körper) kā . . . bruģis VI, 865. ne sniedz ... vispāri bļuodai! BW. 19369, 2. akmentiņi izkaisīti vispāri grīdai Pas. IV, 37 (aus Selg.). vispār seju nuotvīkdama Janš. Bandavā I, 177;

2) Adv., ganz darüber:
saskatīja ... Miķeleni, .. vispāri ... lakatu pārklājušuos A.Brigader Daugava I, 303;

3) Adv., überhaupt:
tajuos laikuos vispār bij daudz dzimtļaužu MWM. VII, 199.

Avots: ME IV, 624

vispãrcìlvẽcisks,* (all)gemeiamenschlich.

Avots: ME IV, 624

vispãr(i),

1): ielāps vispār muguru Tdz. 58169, 1. vispãr ("vis˙cauri gar") vē̦de̦rapužu Seyershof. laid luopus vis˙pàri ² ganībām! Saikava.

Avots: EH II, 790

vispãrĩba,* die Öffentlichkeit, das Gemeinwesen: vispārības darbinieki A. XI, 121. aizmirsdams sevi vispārības dēļ A. v. J. 1897, S. 378. pret vispārību nuoziegties 1898, S. 172. strādāsim ... vispārības tīrumā Vēr. 11, 605.

Avots: ME IV, 624

vispãrîgs, allgemein: vispārīgiem mērķiem Ar. Kr. Valdemārs 10. Subst. vispãrîgums, die Allgemeinheit: sprieduma vispārīgums MWM. X, 150.

Avots: ME IV, 624

vispãrnùoderîgs MWM. X, 151, = vispārderîgs.

Avots: ME IV, 624

vispãrsaprùotams Stari III, 57, (all)gemeinverständlich.

Avots: ME IV, 624

‡ àizspirinâtiês, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 50

‡ àizspurinâtiês Lemsal, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 51

‡ II apde̦ga "der Bodenraum (bẽniņi), paspãrne 2"Puhren.

Avots: EH I, 77

‡ îkšņâtiês ² Ahs., -ãjuôs "spārduoties zviegt": zirgi spãrdās un īkšņājas.

Avots: EH I, 500

kuļât, Refl. -tiês,

1): sirds jāpiesien! tagad tīri svabada kuļājas PW. Šis ar mani tiesāties? 6. zuobiņš kuļājas Frauenb. putra kuļājusies: klunkā, klunkā (in einem Tönnchen während des Fahrens)
Anekd. I, 308; ‡

3) = spãrdîtiês: zirgs ar kājām kuļājas Linden in Kurl.; "kulties pa zemi" Saikava. Vgl. li. kulotis "kłócić się" Tiž. I, 106.

Avots: EH I, 672

piespāre,

1) ein stark über die Wand hervorstehendes Dach:
es savai luopu kūtei liku ietaisīt piespāri Selb.;

2) piẽspãre Behnen, eine Stütze des Sparrbalkens
Bauske.

Avots: ME III, 294

pusmuõneniẽks (f. -niẽce) Etn. lIt, 133. - puspãrniẽks.

Avots: ME III, 431

‡ siksnspârnis ² Salis, = sikspãrnis.

Avots: EH II, 486

‡ sikspâris ² Seyershof,

1) die Fledermaus;

2) = spãre II.

Avots: EH II, 486

‡ spãŗbaļ˜ķe (> spẽ̦r-) AP., = ‡ spãrbaļ˜ķis.

Avots: EH II, 548

‡ spārdeklis Ar., = spãrduônis.

Avots: EH II, 547

spar̂dîgs Warkl., = spãrdîgs.

Avots: ME III, 985

spar̂dît: auch Auleja, Borchow, Kaltenbr., Liepna, Lubn., Marienhausen, Pilda, Sonnaxt, Zvirgzdine; auch von wiederholtem Donnern Auleja: kai saspriede tie debeši, i(r) sāka s.; priedes malka de̦guot cieš sparda Auleja, brennendes Kiefernholz prasselt stark. ‡ Refl. -tiês, = spãrdîtiês: spardās ar aukstumiem, es friert, dass die Wände platzen Livl. n. Mag. IV, 2, 197.

Avots: EH II, 546, 547

spar̂dît Sussei n. FBR. VII, 130, Warkl., Gr.-Buschhof, Nerft, Preili, (mit ar̂ ² ) Bl., (mit âr ² ) Dond., Dunika, = spãrdît.

Avots: ME III, 985

‡ špàre ² Liepna, = spãre I.

Avots: EH II, 654

spāris, ‡

2) = spãre II, Libelle Fravenb., Seyershof, Stenden: spārīt[i]s glāžu spãrniņiem Rainis Dz. un d. II, 245.

Avots: EH II, 547

spāruôt,

2): auch (spãruôt, mit r !) Frauenb., (spāruôt) Allend., Drobbusch, Gilsen, Golg., N.-Peb., Ohlenhof, Prl., Selsau, Sessw.: kad tavs nams vēl nebij spāruots A. Brigadere (mündlich) pirti dara, ze̦lta spārus spāruodams BW. 33844, 4. var

Avots: EH II, 547, 548

‡ spãŗuôt AP., = spãruôt 2.

Avots: EH II, 548

spāruôt,

1) "?": izde̦gu zelmenī gāja. luodāja un spāruoja dažādi kukainīši Latv.;

2) spãruôt Ronneb., Serbigal, Schibbenhof, Autz, Roop, Wenden, Schujen u. a., = spārêt.

Avots: ME III, 988

spars (li. spãras "подпорка" bei Būga PФB. LXXIII, 338), Energie, Schwung, Wucht: ar sparu uz priekšu dzīties U., mit Schwung vorwärts streben. čūska ar visu sparu spiedās virsū LP. VI, 783. es bij[u] meita, man bij spars BW. 13186 var. krāsns de̦g pilnā sparā, ka sprakš vien Vīt. 30. aizgrābīgu sparu Pūrs I, 46. jaunekļa krūtīs dēstīja sirdības sparu Od. I, S. 20. Zu sper̂t.

Avots: ME III, 986

‡ III spārs, = spãre

I: dieva dē̦ts pirti dara, ze̦lta spārus spāruodams BW. 33844, 4 var.

Avots: EH II, 547

spar̂vs ² Bl. (aus N.-Autz), = spãr(v)s. eine Bremse Biel. n. U., die Libelle V., (sparvis) Tuckum; wohl aus einer semgallischen Mundart, wo tautosyllabisches ar stets kurz ist.

Avots: ME III, 986

vispārẽjs, = vispãrîgs: vispārēja baduošanās.

Avots: ME IV, 624

vispāri, s. vispãr.

Avots: ME IV, 624