Paplašinātā meklēšana

I spiga: "sitamais" Kegeln; "rīkste, klūga" Lasd., Prl.: tuos (= tauriņus) gaiņādama ar mazu spidziņu, kad tie taisījās nuomesties uz...lapām MWM. VIII, 590.

Avots: EH II, 550

I spiga Selsau, = stiba, nūja Brucken n. Etn. I, 89, ein Peitschenstiel Dond., eine Rute ohne Äste Linden (in Kurl.), Smilten, Bers., Sessw.: dabūsi ar spigu! Zu spaiguļi.

Avots: ME III, 994

II spiga U., = spiegs, Spion: spigās iet L., auf Kundschaft ausgehen; spigas stellēt L., die erste Anfrage um eine Braut tun lassen.

Avots: ME III, 994

III spiga: visi (man) pakaļ spigas rāda Tdz. 42640. kad tu vēl tuo de̦guonu re̦dzē̦tu: tâ kâ mana s. St. Pas. un st. (1789), S. 259.

Avots: EH II, 550

III spiga, piga, eine Feige, die man zum Spotte zeigt: spigu rādīt; (s)pigu grūst de̦gunā U., (spigu) Lautb. Ind. u. Arija 23. Vgl. piga.

Avots: ME III, 994

IV spiga: eine Art Fisch (ähnlich einem Neunauge, aber kleiner; schmackhaft; im Schlamm sich aufhaltend) Sonnaxt; spigas Lng. 270, Schmerlinge.

Avots: EH II, 550

IV spiga, ein Schmerling LD. n. U., ein Piezker Kokn. n. U., eine Art Wassertier Ekengraf. Etwa zu li. spiẽgti (in Dusetos, LChr. 387,30) "laibu, augštu balsu šaukti" (und le. spiegt "pfeifen"?)? Zur Bed. vgl. pĩkste I.

Avots: ME III, 994

V spiga: "cūkas gurna gabals ar asti" (für die apsējības) Ceļi VIII, 223 (aus Warkl.), Borchow, Lubn.

Avots: EH II, 550

V spiga, der Schwanz eines Schwelnes Bikava, Dricē̦ni, Warkl.

Avots: ME III, 994

VI spiga: "stabules pūšamais gals, pie kuŗa atruodas skanuošā mēlīte" Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH II, 550

VI spiga, eine kleine stabule Kl.; zu spiga I? Oder zu spiga IV?

Avots: ME III, 994

‡ VII spiga "kas spiedz": neaiztiec tās spigas! viņa tūliņ sāk spiegt PV.; ein kleines weinerliches Mädchen Pilda.

Avots: EH II, 550

‡ VIII spiga Jaun. Ziņas 1938, № 150, Schimpfname für einen Menschen, der keine Haltung ("stāja") hat.

Avots: EH II, 550

spigacis Karls. "?": spigacis (jem. mit funkelnden Augen?) raugās caur lazdu krūmu (gemeint ist der Wolf) BW. 29421.

Avots: ME III, 994

‡ spigactiņa (aus einem Manuskript), ein Eichhörnchen.

Avots: EH II, 550

spigainis Celm., ein Irrlicht.

Avots: ME III, 994

izkàunêt, tr., beschämen, beschimpfen: pārve̦d tādu spigacīti, izkaun [ob nicht zu izkaût?] manu māmulīti BW. 21739. [aus Schrunden]. uz ceļiem, ne citādi par tādu manu izkaunēšanu Blaum.

Kļūdu labojums:
pārve̦d = pārved[u]
ob nicht zu izkaût? = wohl zu izkaût

Avots: ME I, 749

spaiguļi, Blutfedern (?) U., Ansätze der Federn (mit aĩ) Bauske: baltspālvainām zuosīm balti spaiguļi, me̦lnspalvainām - me̦lni U. Wohl nebst spiga I zu li. speiglys "Hachel, Stache;", ahd. speihha, and. spēca, ae. spáca "Speiche, Strahl", an. spíkr "Nagel", spik "Holzsplitter" u. a., s. Persson Beitr. 408 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 654 f.

Avots: ME III, 981

spidzene, die Federpose Bielenstein Holzb. 405; zu spiga I.

Avots: ME III, 994

spidziņa, = stibiņa: atvēli man ar spidziņu (stibiņu) uz taviem sunīšiem pabārties! LP. IV, 135. Demin. von spiga I.

Avots: ME III, 994

I špiga Gr.-Buschhof, Wessen, = spiga%20III">spiga III.

Avots: ME IV, 101

II špiga, = spiga%20II">spiga II (?): baznīcniekiem pa˙priekšu jāja aulekšus ar raibi izpītām pātagām plaukšinādami brūtgāna un brūtes brālis, kurus par špigām sauca BW. III, l, S. 58.

Avots: ME IV, 101

III špiga Adl., AP., Golg., Kokn., Meselau, N.-Schwanb., = spiga%20I">spiga I, eine dünne Rute.

Avots: ME IV, 101

‡ IV špiga Sawensee, eine, die abhorcht, was andere sprechen, und es darauf andern erzählt (Spionin). Vgl. spiga II.

Avots: EH II, 655

špigacis (f. -e), = spigacis">spigacis: dē̦lu māte špigacīte pa šķirbiņu skatījās BW. 23229 var.

Avots: ME IV, 101

spiguļi "kleine, aalähnliche, im Flussschlamm lebende Fische" (= pīkstuļi I?) Serben; wohl zu spiga IV, s. auch spigulis.

Avots: ME III, 995

I spigulis U., = spīgulis, ein Johanniswürmchen: nakts spigultlis zâle ievērpjas Asp. R. IV, 75; (gew. im Plur.) etwas Glänzendes, glänzender Flitter Mitau, Lennew., Schibbenhof, Bauske, Stenden, Selsau: krelles un dažādus citus spiguļus, kuo Barbei... uzkūra kaklā Janš. Dzimtene ² II, 259. ar pērļu spigulīšiem A. v. J. 1899, S. 194. dieva laukā daudz spiguļu (Rätsel: Sterne) R. m. 1467. Zur Wurzel von spiga IV? Vgl. zur Bed. speng- " glänzen, klingen" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 663.

Avots: ME III, 994

II spigulis, ein kurzes Holzstück Grawendahl; zu spiga I?

Avots: ME III, 994

žaûtrs (unter žautris II 1): auch AP. (mit aû ² ), Liepna: savēra sapalus uz žautra Austriņš Puišk. 221. spiga vel žaûtruos karinē Warkl. n. Ceļi VIII, 223.

Avots: EH II, 817