spīkstēt
I spīkstêt L., trotzen.Avots: ME III,
1003
spīkstēt
II spĩkstêt C., (bei U.
spīgstêt geschr.),
-u, ẽju, pfeifen, einen Laut von sich geben U.:
putniņi žē̦li spīkst Latv. Vrgl.
einerseits pikstêt, andrerseits sping(stê)t und Prellwitz Wrtb.
2 427 und 488.
Avots: ME III,
1003
spīkstēt
II spĩkstêt:
ja vel spīkstēsi vienu pašu spīkstējienu Kaudz. Izjurieši 144.
Avots: EH II,
553
spīkstēt
‡
III spĩkstêt "?":
svecīte, vējlukturī ielikta, knapi spīkstēja Pēt. Av. IV, 150.Avots: EH II,
553